Pēc ilggadējiem FRG iedzīvotāju lūgumiem, Tērvetes un Kastaņu ielas krustojumā tiks ierīkota gājējus pāreja.
Vietējiem iedzīvotājiem kopš padomju laikiem, lai nokļūtu autobusu pieturā no kuras viņi varētu aizbraukt uz pilsētu, bija nepieciešams veikt vismaz 150 soļu tāls ceļojums līdz esošai gājēju pārejai, kura laikā ir jāmet arī līkums un jāiet atpakaļ. Skaidrs, ka neviens ar tādām muļķībām nenodarbojās un skrien pāri Tērvetes ielai, kura ir ļoti noslogota rīta un vakara stundās.
Ilgus gadus pilsētas ierēdņi atrunājās ar to, ka normatīvie akti un Latvijas standarti neļauj šeit izveidot gājēju pāreju. Bet tad atrunas pēkšņi izgaisa vējā (gribētos tomēr zināt, kas kļuva par iemeslu) un tika pieņemts lēmums atbalstīt iedzīvotāju rosinājumu. No tā var secināt, ka nevis normatīvi neļauj kaut ko darīt, bet gan politiskā lēmuma un iniciatīvas trūkums.
Gājēju pāreja šeit noteikti ir vajadzīga, bet diez vai šī pāreja tiks izgaismota dienas tumšajā laikā un būs tik pat nepārskatāma, kā vecā. Nedaudz pārsteidz, ka Jelgavā nav vienotas politikas gājēju pāreju būvniecībā – vienas tiek būvētas ar ātruma ierobežotājiem un apgaismojumu, citas – bez visām šīm ekstrām. Ir arī vietas, kurās jau gadiem nespēj izbūvēt pāreju, neskatoties uz redzamu politisko ideju to veidot. Tas liek vedināt uz domu, ka pilsētā nav nekādas kopējās koncepcijas gājēju drošībai, neskatoties uz to, ka Ceļu satiksmes drošības padome izvirzīja gājēju pāreju drošību par prioritāti un pat veidoja pašvaldības speciālistiem semināru šajā jautājumā.
Pie tam jaunā gājēju pāreja neatrisinās citu šeit pastāvošo gājēju un auto vadītāju drošības jautājumu – skriešana pāri Tērvetes ielai uz pasta nodaļu un stāvlaukumu SIA “Zemgales kurināmais” teritoriju. Padomju laikos pie zemas satiksmes intensitātes tā nebija liela problēma, bet mūsdienās, kad katram otram pieaugušajam jelgavniekiem pieder auto, tā jau ir problēma.
Un vēl neliela iezīme. Šajā attēlā var redzēt, ko iedzīvotāji domā par pilsētas spējām paredzēt cilvēku plūsmas.
Ierakstīt komentāru