 |
| Skvērs aiz Jelgavas kultūras nama. Foto: Ruslans Antropovs, rusantro.com |
Manā rīcībā nonāca ainavu arhitekta vēstule Jelgavas pašvaldības domei, kurā viņš skaidro kāpēc koku ciršana un auto stāvlaukuma izbūvē skvērā aiz Kultūras nama nav atbalstām un neatbilst valsts Nacionālam attīstības plānam.
Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014. – 2020. gadam prioritāte „Izaugsmi atbalstošas teritorijas" ir noteikts „svarīgs nosacījums cilvēkresursu attīstībai ir kvalitatīva dzīves telpa.”1 Dzīves telpa, jeb pilsēttelpa - vieta, kur mēs dzīvojam, strādājam, pārvietojamies, izklaidējamie un atpūšamies. Latvijas galvenajos plānošanas dokumentos tiek noteikta minēta pilsēttelpa kā svarīga valsts daļa. Valsts nostādnēs ir noteikts mērķis, kuru nepieciešams ievērot, veidot mērķtiecīgu attīstību, ievērojot, ka katra pilsēta jāveido piemērota cilvēkiem un, ielu rekonstrukciju un remontu laikā, pilsēta jāveido ar labu kvalitātes pilsēttelpu. Rūpējoties par cilvēkiem, var celt valsts labklājības līmeni un virzīt mūs tuvāk attīstītajam valstīm. Pilsētu pašvaldībām jāievēro noteiktās plānošanas vadlīnijas un jāveido pilsētas draudzīgākas cilvēkiem. Iepazīstoties ar koku ciršanas plānu, ir acīmredzams, ka Jelgavas pašvaldībā neievēro Latvija Nacionālā attīstības plāna prioritāti.
Parki un zaļās zonas pilsētas vidē ir pilsētas plaušas. Jo pilsētas zaļās zonas bagātina pilsētu nodrošinot tīru gaisu iedzīvotājiem un pilsētas viesiem. Izcērtot kokus pilsēta pasliktināsies gaisa kvalitāte.
Aplūkojot Latvijas un pasaules tendences ir novērojama automašīnu dominance pilsētas plānojumā, kas rezultējas ar samazinātu uzmanības pievēršanu pilsēttelpu kvalitātei. Jelgavas pilsēta nav izņēmums. Stāvlaukuma izbūve ir papildus priekšrocības radīšana automašīnām. Pilsētas galvenie lietotāji ir cilvēki, kuri pārvietojas ar kājām vai velosipēdu. Virzot pilsētu attīstību uz automašīnu pusi, mēs pilsētu veidojam caurbraucamu un tai pazūd sava identitāte. Pilsēta pārvēršas par asfalta tuksnešiem bez cilvēciskām saiknēm ar dabu!
Analizējot doto ieceri, stāvlaukuma izveide pasliktinās pilsēttelpas kvalitāti. Cilvēkiem zudīs vēlme uzturēties laukā, jo tiks samazināta rekreācijas zona. Automašīnu stāvlaukums piesaistīts papildus auto braucējus, kā rezultātā autostāvvietas apvidū paaugstināsies negadījumu risks. Pilsētas iedzīvotāji iegūs papildus bīstamu objektu, kurā būs jāuztraucas par savu dzīvību. Patreizējā parkā bērni, kuri savu brīvo laiku pavada spēlējoties būs pakļauti paaugstinātam riskam! Koki ir parka elementi, kas nodrošina kvalitatīvu pilsētas telpu. Tāpēc runājot par koka izciršanu jārunā par pilsēttelpas kvalitāti, jo šis elements ir sastāvdaļa no kopēja tēla.
Koki ir neatņemama dabas, ilgtspējīgas un patīkamas pilsētvides sastāvdaļa. Koki ne tikai padara ielas vizuāli skaistākas, tie arī darbojas kā dabiski lietus un saules sargi, attīra gaisu, ko elpojam, uzlabo mazo biznesu, kā arī gluži vienkārši nomierina cilvēkus un autosatiksmi.2
Parka zonu likvidēšana un autostāvvietas izveide pilsētas attīstībai atstāj negatīvu ietekmi uz pilsēttelpas sociālajām un kultūras funkcijām. Parkam jākalpo par pilsētnieku tikšanās vietu un viedokļa apmaiņas arēnu. Kvalitatīva pilsēttelpa veido pieejamu infrastruktūru, kur cilvēks vēlās atrasties, galvenokārt, akcentu liekot vietām, kur ir ierobežotas auto transportlīdzekļa pārvietošanās iespējās3. Autostāvvietas izveide likvidēs iepriekšminētos nosacījumus. Cilvēki neies sēdēt autostāvvietā, vai arī bērni neies tur spēlēties. Realizējot apspriesto projektu Jelgava pasliktinās pilsēttelpas kvalitāti.
Autostāvvietas izveide iet pretrunā ar Jelgavas pilsētas attīstības programmu 2014-2020. Attīstības dokumentā definēts, ka Jelgavas viens no stratēģiskais mērķiem ir – “Pilsēta ar mūsdienīgu un ilgtspējīgu dzīves vidi”4. Koku izciršana neveido ilgtspējīgu dzīves vidi iedzīvotājiem!
Koku izciršana pasliktinās Jelgavas zaļas zonas pieejamību, kura jau patreiz nav augstā līmenī. Tātad koku izciršanu nedrīkst veikt! Kā arī stāvlaukuma izveide nav nepieciešama, jo Jelgavas centrā ir pietiekami daudz auto novietnes vietas. Jelgavas kultūras centra apmeklētāji automašīnas var novietot tuvākajās ielās un automašīnu stāvvietas. Tām nav jābūt ierīkotām pie pašām ieejas durvīm. Autostāvvietām atrodoties septiņu minūšu gājienā attālumā no galamērķa ir pieejams attālums, ko cilvēks var mērot ar kājām! Mūsdienas apstākļos cilvēki lielāko dienas daļu pavada sēžot vai braucot automašīna. Dienas gaitā cilvēki mazāk kustās un nenodarbojas ar fizikām aktivitātēm. Stāvlaukumu izveide pēc iespējas tuvāk Jelgavas kultūras namam tikai stimulēs iedzīvotājus mazāk kustēties un paaugstinās veselības problēmas.
Apskatot aktuālo situāciju nepieciešams aplūkot iedzīvotāju pārvietošanās veidus un stimulēt viņus vairāk pārvietoties ar kājām vai velosipēdu. Lielbritānijā veiktajā pētījumā tika atklāta būtiska saikne starp gājējiem drošu pilsētu, asins spiedienu un risku asinsspiediena paaugstināšanai virs normas. Tajā piedalījās 429 334 iedzīvotāji no 22 pilsētām vecumā grupā no 38 līdz 73 gadiem. Pētījumā tika izteikts, cilvēki, kuri dzīvo gājējiem draudzīgākā pilsētā ir labāki asins spiediena rezultāti. Respektīvi, ja rajons spēj piedāvāt lielāku kājām iešanas laukumu/garumu cilvēkiem asinsspiediena rādītāji uzlabojas. Pilsēttelpa ietekmē cilvēku veselību un saslimšanas risku 5.
Atsauces:
5Sarkar, C., Webster, C., Gallacher, J. (2018). Neighbourhood walkability and incidence of hypertension: Findings fromthe study of 429,334 UK Biobank participants. International Journal of Hygiene andEnvironmental Health, Vol. 221, Iss 3, pp 458 – 468.
Ierakstīt komentāru