 |
| Brīdinājuma zīme par gājēju pārēju. Foto: Ruslans Antropovs / rusantro.com |
Autore: Henrieta Jablonska
Gadu no gada tiek rīkotas dažādas atstarotāju dalīšanas akcijas, jo gājēji esot neredzami. Ziniet ko, tie gājēji var salikt atstarotājus uz abām rokām, kājām, ap galvu vai vispār apkārties ar tiem kā Ziemassvētku eglītes, bet tik un tā paliks neredzami – autovadītāju acīs. Kāpēc es tā saku? Lūk, daži piemēri.
Šad tad sanāk paieties kājām un dažreiz no tām šad tad reizēm – arī šķērsot ielu pa gājēju pāreju bez luksofora. Allaž cenšos būt apzinīga gājēja un rūpīgi iet tieši pa pāreju. Kārtīgi apstājos vienā pārejas galā un gaidu, kad nemitīgā mašīnu straume apstāsies. Lai cik gaišs arī nebūtu, pat ja degtu laternas un pat ja es stāvētu tieši zem laternas, vienmēr ir vairāki šoferi, kuri mani neredz. Lai kā arī censtos, tik un tā neredz. Jo esmu laikam neredzama. Bet reizēm neredzīgie šoferi brauc pa pretējo ielas pusi un neredz mani arī tad, ja panikā stāvu un drebu ielas vidū – uz pārejas.
Bieži vien šoferi neredz pat pašu pāreju, kur nu vēl cilvēkus uz tās. Lai gan katram muļķim zināms, ka uz gājēju pārejas mašīna stāvēt nedrīkst, katrā pilsētā atradīsies kāds visgudrais, kurš tieši to arī izdarīs – nostāsies uz gājēju pārejas. Bezrūpīgi sēdēs savā glaunajā mašīnā, klausīsies mūziku, varbūt malkos rīta kafiju vai ievilks dūmu un siltumā gaidīs, kamēr luksoforā iedegsies zaļais. Un nu un, ka tu, nabaga kājāmgājējs, nevari normāli šķērsot ielu, ka tev jāskrien apkārt, varbūt jāizbrien vēl peļķe. Jo tu esi neredzams.
Neredzami mēs kļūstam arī tad, kad gribam šķērsot ielu krustojumā, bet kāds nepacietīgs autovadītājs grib izgriezties no kaut kurienes vai nogriezties kaut kur. Un tas noteikti viņam vēl jāizdara, steigšus iespraucoties starp citām mašīnām – gaidīt šoferu aprindām laikam nav pieņemts. Un tad tu nabags mierīgi ej pa savu taisno līniju, kamēr tev kāds, kuram ir tiesības, vienkārši uzbrauc virsū. Jo tu esi neredzams.
Melo visi tie, kuri saka, ka nebaidās no lietus, jo nav jau no cukura. Lai gan, no cukura varbūt viņi arī nav, tomēr no lietus vajadzētu baidīties. Jo lietus laikam izšķīdina cilvēkus. Jo brīdī, kad kārtējais šoferītis izmauc cauri lielajai peļķei ielas malā, tu, kas ej pa ietvi, esi neredzams, lai cik smuki arī necenstos.
P.S.:
Atgriežoties pie auto vadītāju un gājēju attiecībām. Daļa autovadītāju tiešām ir inteliģenta, bet ir arī otrā daļa - radikālā. Viņiem ir jābrauc un viss. Jūs tur pārējie varat pagaidīt.
— Ruslans Antropovs (@rusantro) January 30, 2020
Video: Vasīlijs Pupkins pic.twitter.com/UekS9jv4zK
rusantro.com piedāvā iespēju autoriem publicēt rakstus savā blogā par dažādākām tēmām. rusantro.com viedoklis ne vienmēr sakrīt ar rakstu autoru viedokli.
Vienmēr brīnos, ka tiešām ir cilvēku kategorija, kas nekad un nekur netiek pāri ielai. Mani vienmēr laiž. Nopietni - ir ļoti reti tie gadījumi, kad, man stāvot pie pārejas, mašīna neapstājas. Arī tās, kas izgriežas laiž. Es gan dzīvoju Rīgā, varbūt Jelgavā citi tikumi.
Man gadās, ka nepalaiž. Bet es arī nesperu savu soli, kamēr neredzu, ka auto vadītājs ir gatavs mani palaist.
Ierakstīt komentāru