Sākot ar pagājušā gada rudeni, Jelgavas pašvaldības politiķi aktīvi uzsākuši informēt iedzīvotājus par to, ka Jelgava zaudēs pilsētas statusu (daži turpina vēl joprojām). Mēģināšu izskaidrot, kāpēc Jelgava bija, ir un būs pilsēta, neskatoties uz administratīvi teritoriālu reformu.
2019. gada septembrī Jelgavas pašvaldība paziņoja, ka administratīvi teritoriālās reformas (ATR) rezultātā Jelgava zaudēs pilsētas statusu.
“Nav pieņemami, ka pēc piedāvātās robežu pārbīdes Latvijā tiks saglabātas tikai divas pilsētas – Rīga un Jūrmala –, bet pārējā Latvija pārvērsta par lauku teritoriju.” – Andris Rāviņš, Jelgavas Vēstnesis, Nr.38 (629) 2019. gada 19. septembris.
“Viņa skatījumā pēc reformas Jelgava kā pilsēta pazudīs no Latvijas kartes.” – Zemgales reģionālā televīzija, Paula Dēvica, 2019. gada 12. septembris.
Jelgavas pilsētas Domes priekšsēdētāja vietnieks tautsaimniecības programmā Juris Strods visos sabiedriskos pasākumos apgalvoja, ka Jelgava zaudēs pilsētas statusu.
Izdzirdot tādus paziņojums var padomāt, ka valdībā ir vieni idioti, kuri cenšas izdarīt kaut ko tādu, ko Latvijā nav iespējams izdarīt. Likumdošanā ir noteikts, kā var iegūt pilsētas statusu, bet nav noteikts, kā to var zaudēt. Bet ja paskatīsimies no cilvēku uztvers viedokļa, tad neviens ierēdnis ar likumu nespēs atņemt Jelgavai pilsētai vēsturisko statusu, jo to vienkārši neviens neuztvers par nopietnu un tupinās dēvēt apdzīvoto vietu par pilsētu, bet ierēdni atlaidīs no viņa amata.
Lai pārliecinātos vai Rīgas kungi tiešām ir sajukuši prātā, atveram reformas virzošo dokumentu - “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma” pielikuma jauno redakciju, kur skaidri izlasāms, ka jaunā Jelgavas novada sastāvā ir ….!!!!!.... – Jelgavas pilsēta.
 |
| Ekrānšāviņš no likuma pielikuma |
Neliels apjukums. Ja likumā nav rakstīts, ka Jelgava zaudē pilsētas statusu, tad par ko runā pašvaldības amatpersonas? 2019. gada 17. oktobrī skaidrojums atrodams “Jelgavas Vēstnesis” izdevumā Nr.42 (633):
“Rāviņš: Jelgavai jāsaglabā republikas nozīmes pilsētas statuss.”
Tātad administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Jelgava zaudēs nevis pilsētas statusu, bet gan republikas nozīmes statusu. Šeit var paironizēt, ka pilsēta beidzot atbrīvosies no padomju status – “gorod respublikanskogo značeņija”, bet ja nopietni, tad ko zaudēs Jelgava no statusa maiņas?
Jelgavas pilsētas pašvaldība zaudēs iespēju piekļūt pie garantēta Eiropas Savienības finansējuma un cīnīsies par to konkursa kārtībā ar citām pašvaldībām. Latvijas republikas nozīmes pilsētas bija izcīnījušas īpašu kvotu 6% apmērā, kura garantēja tām finansējumu, nekonkurējot ar citām mazām pašvaldībām. Bet no otras puses, Jelgavai būs pieejams lauku attīstības fonds, kurš iespējams nav tik “salds”. Pie zaudējumiem var atzīmēt arī to, ka vairākas nozarēs kontrole pāries valsts ziņā. Piemēram, sabiedriskā transporta jautājumos.
Valdības koalīcijas arī īsti neslēpj, ka ATR ir divi mērķi - politiskais un ekonomiskais:
- politiskais – mazināt “Zaļo un zemnieku savienības” (ZZS) ietekmi valstī;
- ekonomiskais – samazināt pašvaldību deputātu skaitu un uzturēšanas izdevumus.
Nevienam nav noslēpums, ka pašvaldības izmanto budžetus politisku mērķu sasniegšanai (Rīgas vai Garkalnes piemērs) un to lielais skaits neļauj efektīvi to kontrolēt vai novērst. Tāpēc valdošā koalīcija vēlas mainīt šo situāciju.
No vienas puses pašvaldības uzņēmumu un iestāžu vadītājiem būtu jābūt priecīgiem, ka ATR rezultātā viņu ietekme un svarīgums pieaugs uz tukšas vietas – jaunas teritorija, vairāk iedzīvotāju, lielāki budžeti. No otras puses, mazināsies pagastu iedzīvotāju ietekmē uz pašvaldības darbību. Bet šie divi faktori ir iespējami tikai tāpēc, ka paši iedzīvotāji ir ne pārāk aktīvi savu interešu aizstāvēšanai, ievel deputātus un domā, ka tālāk nekas vairs nav jādara. Ka viss notiks pat pēc sevis. Diemžēl, tā tas nekad nav bijis un nebūs. Tikai aktīva pozīcija, iesaistīšanās interešu biedrības, sava viedokļa izteikšana – vienīgie instrumenti, kuri spēj izkustināt birokrātiju, kurai tuvāk savas intereses, nevis iedzīvotāju.
Bet Jelgavas pilsēta bija, ir un būs! Mūžam!
Ierakstīt komentāru