 |
| Foto: Ruslans Antropovs |
Autors: Henrieta Jablonska
Reizēm domāju, kas notiks ar maniem profiliem sociālajos tīklos pēc manas nāves.
Vai arī es, tāpat kā Leons, vēl daudzus gadus pēc aiziešanas svinēšu dzimšanas dienu un aicināšu draugus un paziņas uz ballīti – tur, nezin kur? Vai arī man vēl daudzus gadus pēc aiziešanas ilgāk neredzēti paziņas sociālajos tīklos sūtīs apsveikumus dzimšanas dienās un vārda dienās, lai gan es tos vairs nespēšu izlasīt? Līdz brīdim, kamēr kāds zinātājs manā laika joslā ierakstīs: “Nu, beidziet māžoties, viņš tak jau pirms trīs gadiem kā atdeva galus!” Vai arī es laiku pa laikam draugiem atgādināšu par sevi, laika joslā uzmirgojot mūsu kopīgiem piedzīvojumiem un draudzības gadadienām? Vai arī man vēl daudzus gadus pēc aiziešanas draugi un paziņas albumā publicēs bildes ar tekstu: “Vecā miesa, vai atceries šo?!” Varbūt kādā brīdī tas var sākt šķist smieklīgi vai prikolīgi, tomēr, manuprāt, lielākoties un kopumā tas tomēr ir ļoti skumji un sāpīgi.
Es gribētu, lai manus profilus kāds izdzēš. Nevajag tos saglabāt kā šķirkļus Vikipēdijā, jo ne esmu, ne būšu tik diža personība. Un, pat ja es būtu pelnījusi, lai manu vārdu raksta ar lielo burtu, gribētu, lai manus profilus kāds izdzēš. Bet kurš?
Feisbukā esot opcija – novēlēt mantojumā kādam konkrētam cilvēkam savu profilu. Sāku jau to pētīt un pat atradu kandidātu, kam profilu novēlēt, bet šis cilvēks izrādījās ļoti pragmatisks un lietišķi pajautāja: “Un ko tu gribēsi, lai es ar tavu profilu daru?”
Uz brīdi pieņemsim, ka es būtu savu profilu novēlējusi šim vai citam cilvēkam, bet kur ir garantija, ka tas kāds tiešām izpildīs manu vēlmi un profilu izdzēsīs? Ja nu viņš sāk rakstīt ierakstus, piemēram, tādā garā: “Albert, es zinu, ko tu izdarīji pagājušajā vasarā! Otrreiz te tas vairs cauri neiziesi. Ej baznīcā un nolūdzies!” Ar zemtekstu, ka tagad no mākoņmalas visus vēroju un visu par visiem zinu. Vai vēl trakāk, piemēram: “Jāni, aizejam piektdien uz krogu iedzert?!” Vai apsveikumus citiem manā vārdā. Vai izteikt visādus solījumus, komentēt bildes svešās galerijās vai pat publicēt bildes manā galerijā...
Un uz mirkli iedomājos: ko es darītu, ja kāds man novēlētu savu feisbuka profilu? Bez konkrētām norādēm, ko tieši ar to iesākt. Vai es nopublicētu nelaiķa autobiogrāfiju un uzaicinājumu uz bērēm? Vai izdomātu viņam jaunu skaistu dzīvi? Vai ļautu aiziet, nospiežot delete? Un ko darītu tu?
rusantro.com piedāvā iespēju autoriem publicēt rakstus savā blogā par dažādākām tēmām. rusantro.com viedoklis ne vienmēr sakrīt ar rakstu autoru viedokli.
Ierakstīt komentāru