Iedzīvotāju aptaujas pirms Saeimas vēlēšanām uzrāda lielu skaitu cilvēku, kuri nav spējuši izvēlēties partiju par kuru balsot. To skaits svārstās pāri 350 000 cilvēku un kopā ar tiem, kas nebalsos sastāda virs 500 000 (virs 1/3 balsstiesīgo). Partijas un mediji mēģina “iekustināt” šo elektorāta daļu, lai tas galu galā pieņem lēmumu. Bet vai tiešām šī iedzīvotāju daļa spēj ietekmēt vēlēšanu rezultātus?
Patiesībā neviens nezina atbildi uz šo jautājumu. Neviens
nezina cik daudz no šiem cilvēkiem pieņem lēmumu doties balsot un cik no viņiem
neuzdrošinās to izdarīt. Ir ārkārtīgi naivi uzķerties uz prognozēm, kurās
neizlēmušo balsis proporcionāli sadala starp partijām. Tā nekad nav noticis un
arī nevar notikt. Sociologi paši uz to norāda, bet šova pēc šos datus mediji
publicē. Lasītājiem un partijām patīk apspriest šos datus un tikai šī iemesla
dēļ tos publicē, jo matemātiska varbūtība tādam iznākumam pastāv, bet ne
vairāk.
|
|
Maijs
2018
|
Jūnijs
2018
|
Jūlijs
2018
|
Augusts
2018
|
Septembris
2018
|
|
Neizlēmušie
|
27.5 %
|
23.7%
|
|
23 %
|
25.5 %
|
|
Nebalsos
|
13.7 %
|
13.2 %
|
|
12 %
|
12.7 %
|
|
Kopā:
|
41.2
%
|
36.9
%
|
36.4
%
|
35
%
|
38.2
%
|
Toties realitātē mēs droši varam pateikt tikai to, cik
cilvēku nav piedalījušies iepriekšējās vēlēšanās un salīdzināt tos ar tiem,
kuri nav izvēlējušies un noteikti nepiedalīsies.
|
|
8. Saeima
|
9. Saeima
|
10. Saeima
|
11. Saeima
|
12. Saeima
|
|
Nepiedalījās
|
28.5
%
|
39.02
%
|
36.88
%
|
40.55
%
|
41.15%
|
No šī salīdzinājuma mēs varam secināt, ka ja saskaita kopā
neizlēmušos un tos, kuri noteikti nebalsos, tad to skaits stipri līdzinās tam
skaitam, kurš nepiedalās vēlēšanās vispār. Noteikti ir kāds, kurš pēdējā mirklī
pieņēma lēmumu un aizgāja nobalsot, bet ir arī tādi, kuri neaizgāja (dažādu
apstākļu dēļ). Bet kopumā cerēt uz neizlēmušajiem, kuri teorētiski var kādam
palīdzēt, ir pietiekami naivi un drīzāk ir jābalstās uz aptauju rezultātiem, ka
viss tuvākiem gala rezultātam.
Ierakstīt komentāru