Liepāja daudziem uz visiem laikiem paliks sirdī, kā piedzīvojumu un romantisko notikumu vieta. Katru reizi nokļūstot tajā, cenšos paklejot pa tās pilsētas ielām un katru reizi atrodu kaut ko jaunu un neredzētu. Izņēmums nebija arī šī rudens pastaiga.
Pirmkārt, Liepājas centrā joprojām turpinās ielu remonti. Tiltam pāri kanālam ir pabeigtā viena puse. Lielākais ieguvums paplašinātā gājēju josla.
Lielā ielā turpinās ceļa rekonstrukcijas darbi, kas vietām sagādā neērtības, kuras aizmirsīsies pēc remonta beigām. Žēl vien, ka vienā no ielas pusēm tas bēdīgi ietekmēja uzņēmējdarbību.
Celtnieku sastatnes aizsedz Liepājas Svētās Trīsvienības baznīcu un Liepājas Svētā Trīsvienības pareizticīgo katedrāli.
Agrāk nepievērsu uzmanību, bet šoreiz pamanīju, ka Liepājas pilsētas dzimtsarakstu nodaļai ir ļoti īpaši izkārtne. Liekas, ka uzstādīta uzreiz pēc Neatkarības atjaunošanas un izskatās pikanti uz padomju bezgaumības ēkas.
Tik bieži iets šim kailajam jaunietim garām, bet nekad nebiju interesējies, kas tas ir. Izrādās, ka tā ir Merkūra skulptūra (hmm, līdzīgs nosaukums bija 90. gadu populāram brendijam), kas mitoloģijā simbolizē tirgotāju un ceļinieku aizbildni. Skulptūra rotā tirgotāja F. Hagedorna dzīvojamo ēku, kura 1885. gadā pārbūvēta bankas vajadzībām. Šajā ēkā 1824. gadā atvērta pirmā krājkase Latvijā.
Liepājniekiem nedaudz vairāk paveicās par jelgavniekiem. Vecpilsēta šeit ir atrodam hruščovkas pagalmā un brīžiem rodas sajūta, ka atrodies Vecrīgā.
Šī ēka ir slavena ar to, ka Otrā pasaules kara laikā tajā slēpa ebrejus, bet man viņa paliks atmiņā ar kafejnīcu "Sakta", kurā pārdēvēja 1996. gadā atzīmēja mūsu draugu grupiņas pareizo latviešu valodu un uzreiz uzminēja, ka esam no Zemgales.
Padomu laikos šādās ēkās dažādās Latvijas pilsētās atradās sadzīves pakalpojumu sniegšanas uzņēmumi (Jelgavā - Modes nams). Ārkārtīgi tizla arhitektūra. Liepājnieki jau vairākus gadus mokas, cerībās pārbūvēt šo ēku.
SEB banka jau pieder pie modernās arhitektūras un tieši ar to arī izkrīt ārā no apkārtējā ēku stila miksļa.
Vau, vau, vau! Cik ekskluzīva māja. Pirmo reizi to ieraudzīju tikai šogad. Kļepeņina nams tika uzbūvēts 1913. gadā. Toreiz tā bija modernākā un augstākā celtne Liepājā ar 6 stāviem, namā iekārtots viens no pirmajiem Liepājas liftiem, nams izcēlās ar ērtiem augstu griestu dzīvokļiem un kvalitatīvu apdari. Būvuzņēmējs Semjons Kļepeņins dzimis 1855.gadā Arhangeļskas guberņā Krievijā. No 1880.gada Liepājā. Sāka kā privātbankas kasieris, ar laiku kļuva ietekmīgs būvuzņēmējs un namīpašnieks. Viņam piederēja arī kokapstrādes uzņēmums, mēbeļu fabrika, ķieģeļu ceplis. Vadījis Karostas un Liepājas cietokšņa būvi, tramvaja līnijas celtniecību.
Nedaudz tālāk Bāriņu ielā 12 atrodas tirgotāja Štobes ēka, kurā 1810. gadā pa ceļam uz Rīgu īsu brīdi Liepājā uzturējies arī Zviedrijas karalis Gustavs IV Ādolfs. Pēc 28 gadiem - 1838.gadā uz šo namu pārcēlās Vites un Hikes bāriņu patversme. Bet līdz pat 1940. gada baisajai okupācijai tas bija Liepājas Aizsargu pulka nams.Pašvaldība cerēja atjaunot ēku, bet trīs gadus atpakaļ to iegādājas privātpersona. Tika solīts, ka ēka tiks atjaunota, bet pagaidām no ārpuses viņa izskatās bez izmaiņām.
Interesants pilsētas apskats. Informācijai par Bāriņu ielu 1 - agrāk tā bija Liķieru fabrika, vēlāk Liepājas apavu fabrika. Bet šobrīd privāts uzņēmējs tajā veido elitāru dzīvokļu namu.— Liepāja (@liepajalv) October 19, 2018
Spīķeri nu ir biroju ēka, bet 90. gadu nogalē, tā bija meka Latvijas jauniešu mūzikas grupām. Nobirdinu asariņu.
Ierakstīt komentāru