Zinu, zinu. Partijas atbalstītāji jau raksta naida komentārus pār šī raksta virsrakstu, neskatoties uz to, ka es tikai citēju Alda Gobzema vārdus. Tomēr iesaku nedaudz vairāk iedziļināties rakstā, jo to aicināja darīt KPV.LV premjera amata kandidāts, kā arī nelikšu Jūs lasīt visas 10 424 zīmes no viņa uzrunas, no kuras izvilku piedāvājuma būtību.
KPV.lv reģionālā reforma:
- Izveidot deviņus apriņķus (administratīvi- teritoriālus iedalījumus uz kartes);
- Iecelt amatos deviņus premjerministra vietniekus – prefektus.
Īsumā tas arī ir viss. Tagad nedaudz par to, ko topošie politiķi grib panākt ar šo reformu:
- ievēlēt Saeimā deputātu proporcionāli no visiem reģioniem (nevis 5 apgabaliem, bet no 9 apriņķiem), lai reģionu iedzīvotāji varētu izdarīt spiedienu uz savu pārstāvi parlamentā;
- mazināt ZZS elektorātu;
- likt lielo pilsētu pašvaldībām savu naudu ieguldīt mazo novadu pašvaldību attīstībā;
- likt valsts dienestiem, pārvaldēm un pašvaldībām vienveidot savu funkciju pildīšanas kartes, lai to robežas saskan ar 9 apriņķu robežām;
- samazinātu pašvaldību skaitu, kuras neatbilst likumam “Par pašvaldībām”;
- izplānotu reģionu attīstības plānus.
Tas ir viss un tagad varu pāriet pie kritikas, jo KPV.lv premjerministra kandidāts pats aicināja to apspriest. Īsumā – KPV.lv reģionālā reforma ir sviests (precīzāk, buļļa sūdi).
Proporcionālā reģionu pārstāvniecība Saeimā – nav iespējams brīvprātīgi panākt proporcionālo reģionu pārstāvniecību Saeimā (mazinot “rīdzinieku” skaitu parlamentā), ka arī tas nenes nekādus labumus reģionam. Ir vairāki faktori, kuri to neļauj izdarīt. Pašas partijas veidojot reģionālos sarakstus, ieliek tajos tā saucamās “lokomotīves” vai “rīdziniekus”, kas automātiski samazina reģiona pārstāvja iekļūšanu parlamentā. Un jo vairāk būs vēlēšanu apgabalu, jo lielāks būs “rīdzinieku” īpatsvars parlamentā (KPV pati nav izņēmums). Nav skaidrs arī kāda jēga no reģiona pārstāvja parlamentā, ja viņš ir ievēlēts no vienas partijas un kurš nevieno visu reģiona vēlētāju intereses. Piemēram, no Gulbenes parlamenta iekļūst “Jaunās Vienotības” kandidāts, tad kādā veidā viņš pārstāvēs “KPV.lv” vēlētāju intereses no Gulbenes novada? Nekādi. Pārstāvis no reģiona parlamentā vēl nenozīmē, ka viņš cīnīsies par reģiona interesēm. Varbūt sēdēs sēdes zālē, lasīs žurnālu un balsos, kā pateiks partijas līderis (un tā tas arī būs). Pie tam reģiona pārstāvja viena balss parlamentā neko nenozīmē, jo balsos savas partijas interesēs, ka arī viena balss pret pārējām deviņdesmit deviņām nenesīs nekādu labumu reģionam.
Mazināt ZZS elektorātu – laikam viena no aplamākām idejām, kurā KPV.lv meklē matemātisko risinājumu, kā samazinātu partijas ZZS pārstāvniecību parlamentā. Uzreiz jāpiezīmē, ka šādi centieni ir pret Satversmi un cilvēku brīvas vēlēšanas izpausmi (kaut gan tas nepārsteidz, jo partijas ideoloģija tendēta uz kolektivizāciju un totalitārismu – skaties Zakatistova ideoloģijas skaidrojumu). Pat ja ZZS ir partijas vienīgais pretinieks vēlēšanās, tad cīņa ar viņu nenozīmē, ka citas partijas neapsteigs KPV.lv šajos apriņķos.
Likt lielām pilsētām maksāt par mazo pašvaldību attīstību – šī ideja virmo ne tikai KPV.lv galvās, bet jau labu laiku valdībā un Vides un Reģionālās attīstības ministrijā. Ideja ir vienkārša, no 119 pašvaldībām atgriezties pie 29 apriņkiem (kā padomju laiku rajoniem) vai 9 apriņķiem (ap deviņām Latvijas lielākam pilsētām). Cik garš tik plats. Lielākie apriņķi, ļaus administrācijām vieglāk piesaistīt Eiropas fondu līdzekļus lieliem infrastruktūras projektiem. Tomēr vienlaicīgi tiks mazināta mazo pašvaldība iespēja rīkoties savā reģionā. KPV.lv minētā variantā (arī VARAM variantā) Ugāles pašvaldības iedzīvotāji maksās nodokļus Ventspils apriņķa kasē un tad ventspilnieki (vai, kā minēts partijas prezentācijā – Lembergs) izlems cik daudz naudas atgriezt Ugālei vai arī izlems pakalpojumus attīstīt savā pilsēta, lai ugālieši pēc tiem brauc uz hercogistes galvaspilsētu. Šo problēmu vēl ilgi nebūs iespējams atrisināt, jo vietējās pašvaldības tika veidotas ar mērķi, lai atteiktos no padomju centralizētās sistēmas, lai iedzīvotāji uz vietas varētu lemt, ko darīt ar saviem nomaksātiem nodokļiem. Līdz ar to, KPV.lv piedāvājums ir pretrunā ar pašu solījumu domāt par reģioniem, kaut nav pret partijas programmu, kura plāno varas centralizāciju un vadības vertikāles izveidi (kā, Krievijā).
Vienveidot dažādu valsts dienestu un pārvalžu funkciju kartes – nejēdzīgs piedāvājums. Pārzīmējot uz kartes līnijas, Dagdā nevairos policijas iecirkņu ēkas vai ugunsdzēsēju depo. Piedāvājums drīzāk atgādina fiktīvu darbību, bez jebkādas jēgas. Darbība, darbības pēc. Es, saprotu, ka Aldis ir vizuālis (#metoo), bet dienesti Latvijā darbojās pēc atsevišķām teritoriālām kartēm tieši, lai palielinātu savu efektivitāti, jo viņiem ir dažādas funkcijas un dažādi resursi. Aldi, Latvijā jau ir, kā Somijā. Ja notiek CSN, nav katrā reģionā jāmeklē savs glābšanas dienesta tālruņa numurs, bet jāzvana uz vienoto un dienests pats nosūtīs tuvākos glābējus, atkarībā no pieejamiem resursiem un attālumiem.
Samazināt pašvaldību skaitu – šīs mērķis liek noprast, ka partijā nav informēti par VARAM darbu, kuri jau ir prezentējuši pašvaldību skaita samazinājumu, kuram būtu jāstājas spēkā 2021. gadā. Bet, kā jau minēju augstāk, atbildība par nodokļu maksātāju izlietojumu ir stūrakmens, kurš šobrīd nav atrisināts ne VARAM versijā, ne KPV.lv versijā.
Izplānot reģionu attīstību – un atkal gribās atzīmēt, ka KPV.lv nav informēti, ka reģionu plānošana jau sen notiek. Notiek pašvaldību un valsts līmenī vienlaicīgi. Pastāv nacionālās attīstības plāni, reģionu attīstības plāni un arī pašvaldību attīstības plāni. Plānu sabiedriskā apspriešana notiek pašvaldībās. Šis piedāvājums man liek pamatoti šaubīties par to, vai premjera ministra kandidāts vispār saprot, kā darbojās Latvija. Pie tam, ka informācija ir publiski pieejama, bet iedzīvotāju pašu interese ir ļoti zema. Nākas secināt, ka šis ir vienkārši populists kliedziens par to, kas jau notiek, bet pašu nezināšanas dēļ, kliedz, ka nekas nenotiek.
Prefekti (vai gubernatori) – KPV.lv savā programmā deklarē, ka samazinās ministriju skaitu un ierēdniecību, līdz ar to liekās absurds piedāvājum veidot deviņus jaunus bezjēdzīgus ierēdņa amatus. Pēc partijas piedāvājuma, prefektiem būs tikai pienākumi, bet nebūs nekādas varas. Katram no šiem deviņiem cilvēkiem būs jāizplāno visa apriņķa tālākā attīstība, jāsaskaņo to ar pašvaldībām, ka arī jārealizē pakāpeniskā pašvaldību skaita samazināšana. Pēc Gobzema vārdiem prefektiem nebūs administrācija, ka arī nebūs varas pār pašvaldībām, kas novedīs pie tā, ka viņu darbs vienkārši nevienam nebūs saistošs. Katra pašvaldība varēs pasūtīt prefektu trīs mājas tālāk, kamēr viņš saņems pieklājīgu algu. Lai prefekti varētu efektīvi strādāt, viņu statusam ir jābūt lielākam, nekā pašvaldībām, līdz ar to, tas nozīmē, ka KPV.lv būs spiesta mainīt likumdošanu un ierobežot pašvaldību tiesības, panākot varas centralizāciju. Pēc būtības tas atgādina Krievijas vadības modeli, kad prezidents nozīmē gubernatorus, kuri valda reģionos. Tas ir viens no veidiem, kā pamatīgi iedragāt pašvaldību un reģionu iedzīvotāju tiesības uz dalību politikā. Vēl gribās piezīmēt, ka KPV.lv ļoti cenšas pierādīt, ka viņi rūpējās par reģioniem, bet tajā pašā laikā cīnās par to, lai izveidotu “super” amatu, kurš no “Rīgas” pārvaldīs reģionu. Šeit atkal būs jāpiemin KPV.lv programma un Zakatistova partijas ideoloģijas skaidrojumu, kurā viņi skaidri norāda, ka partija vēlās centralizēt varu “Rīgas” rokās. Centralizācijas atbalstītājiem gribās atgādināt, ka šī ideja ir patīkama tikmēr, kamēr pie varas atrodas Jūsu mīļākā partija, bet var pienākt diena, kad šī centrālā vara pāries pie Jūsu nīstās partijas un tad būsiet spiesti izjust visu savu bezspēcību uz savas ādas. Gobzema kungs vēl minēja, ka prefektiem nebūs savas administrācijas. Tas protams ir cēli, bet ņemot vērā, kāds darba apjoms (ar plānošanu saistīts) viņiem būs jāveic, šie amati ātri apaugs ar vietniekiem, sekretāriem, ekspertiem un šofera dēliem. Pie tam ir vēl viens aspekts, prefekta amats dublēs jau pastāvošos un strādājošos Reģionu plānošanas birojus. Iespējams par tiem neesat dzirdējuši, bet tie jau sen strādā. Varat iepazīties ar tiem VARAM mājas lapā.
KPV.lv premjerministra amata kandidāts Aldis Gobzems stāda priekšā partijas reģionālās reformas plānu:
“Otrs temats ir garāks temats. Par reģionālo reformu. Es Jums gribu pastāstīt, cik var kompakti par to, kā ir šobrīd. Kā mēs zinām šobrīd Latvijā ir 119 pašvaldības. Ļoti daudz pašvaldības. Bet pats smieklīgais ir tas, ka no 119 pašvaldībām aptuveni puse, neatbilst likumam par pašvaldībām, jo šajās pašvaldībās nav tik daudz iedzīvotāju. Ir mazāk iedzīvotāju, nekā likuma ir noteikts tas minimums, kādā ir jābūt pašvaldībām. Mēs sakām, protams vienā dienā to izmainīt nevar un tur ir jābūt kompleksam risinājumam. Bet mēs redzam, kādā veidā būtu pareizi jārisina šis jautājums. Tā būtu viena lieta. Otra lieta, kas ir būtiski. Šī brīža dalījums atstāj milzīgu ietekmi uz Saeimas vēlēšanām. Nu kā piemēram, ja mēs skatāmies tīri statistiski, tad pagājušās Saeimas vēlēšanās, no Rīgas, teiksim tie, kas ir Saeimā deputāti no Rīgas ir 64, vai 65 deputāti. ja. Lielākā daļa rīdzinieku, kam principā droši vien, ir diezgan, salīdzinoši maz izpratne par to, kas notiek ārpus Rīgas un tāpēc vienmēr ir, ka lauku cilvēki saka, ka, nu, nedomājiet tikai par Rīgu, padomājiet, lūdzu, arī par laukiem. Tas iemesls ir tāds, ka 67, tas 64 līdz 65 deputāti, tiek ievēlēti, faktiski, rīdzinieki. Vēl ir ļoti interesanta situācija. Piemēram, tur kur Gulbene atrodas, Jūs aptuveni iedomājaties Latvijas karti. Tad iepriekšējā Saeimā, tajā reģionā, tāds milzīgs pleķis Latvijas kartē, no kuras puses Saeimā nav vispār neviena deputāta bijis. Šajā Saeimā, cik es saprotu ir viens deputāts, kas tādu, teiksim reģionu, faktiski no tāda reģiona ir bijis. Kas arī principā ir nepareizi, kas parāda, ka esošā, teiksim, esošais šis sadalījums ir nepareizs. Saeimā netiek pārstāvēti visi Latvijas reģioni. Viņi netiek pārstāvēti vairāk vai mazāk proporcionāli un līdz ar to, ir tā, ka ir kaut kas attīstās vairāk un ir kaut kas, kas grimst arvien zemāk un zemāk. Un tā ir nepareizi, un tā nevajadzētu būt. Mūsu priekšlikums ir tāds, ka izveidot sistēmu, kas faktiski Saeimā ļauj ievēlēt personas ar mērķi, lai viņas pārstāvētu to reģionu no kuras viņas tiek ievēlētas. Un tas mūsu, tā mūsu doma, ko mēs izdomājām. Ir, tas nav nekas īpaši jauns un jaunu divriteni mēs neizdomājām. Bet mēs izdomājām, to, ka nākamās, nevis šīs Saeimas vēlēšanas, nevajadzētu notikt piecos apgabalos, tā kā ir šobrīd – Rīga, Kurzeme, Vidzeme, Latgale, Zemgale, bet vajadzētu notikt deviņos apgabalos. Deviņos apriņķos, kas Latvijā būtu un tādā veidā, faktiski, mēs panāktu situāciju, ka no visiem Latvijas reģioniem Saeimā tiktu ievēlētas personas, lai pārstāvētu šo reģionu intereses. Bet tas būtu mazākais. Būtiskākais, kas man ir jāpasaka, ka šī brīža situācija attiecībā uz Latvijas reģioniem ir tiešs ZZS darbības rezultāts. Šobrīd, tā smieklīgākā situācija ir tāda, ka Latvijā, faktiski, ne tikai ir 119 pašvaldības, bet ir milzīgi daudz visādas absurdas situācijas, ja. Nu, piemēram. Paņemsim Ventspili, ja, tur Lembergs, tur lepojās, ka Ventspils bagāta un tamlīdzīgi. Protams, ka situācijā, ja Ventspils pilsēta ir atsevišķa no Ventspils novada, nu tas jau nav īpaši sarežģīti. Salīdzinoši mazā pilsētā veikt kaut kādas darbības. Ja Lembergam būtu jāuztur tādā pat kvalitātē viss Ventspils novads, tas tikai kā piemērs, nu paskatītos, kā tam Lembergam ietu, ja viņam vajadzētu arī Ventspils novadā attiecīgas darbības veikt. Nu tādas situācijas ir daudz. Teiksim Jelgavā, ir Jelgavas pilsēta un Jelgavas novads, ja. Daugavpils, nu vienalga kuru, teiksim, reģionu mēs paņemtu. Bet nu Ventspils ir ļoti klasisks piemērs. Ir salīdzinoši bagāta pilsēta un ļoti nabadzīga ir viss tas, kas ir apkārt Ventspilij, ja. Pilnīgi nepareizi un pilnīgi šķērsām reģionāls, teiksim, veidojums, kāds tas šobrīd ir. Jo… Un tas parāda, ka principā 119 pašvaldības, faktiski, ir savulaik izdomāts tā iemesla dēļ, lai ZZS vienkārši būtu elektorāts. Vēl viena lieta, kas ir būtiski. Principā tas man būtu jāparāda arī vizuāli kartē, lai Jūs to saprastu. Principā ir tā, ka nepietiek jau ar to, ka ir tik daudz pašvaldības, bet būtiski ir pateikt, ka katrai pašvaldībai ir tieši tādi paši pienākumi un tieši tādas pašas tiesības, ja, identiskas. Nu, piemēram, Dagdai ir tieši tādi paši pienākumi pret cilvēkiem, kā Rīgai, vai Valdemārpilij ir tieši tādi paši pienākumi pret cilvēkiem, kā Rīgai, ja. Vai Ugālei ir tieši tādi paši pienākumi, kā Ventspilij. Kas, protams savā ziņā, ir absurdi. Tas nozīmē, ka katra tajā pašvaldībā ir vajadzīgs nodrošināt pilnīgi visus pakalpojumus, ja. Uz vietas. Katrā ir jābūt ugunsdzēsības depo, katrā ir jābūt policijas iecirknim, katrā ir jābūt ārstniecības iestādei, skolām un tamlīdzīgi, ja, kas tehniski pat nemaz nav iespējams. Un kas no tā veidojās? No tā veidojās bardaks, ka mazās, nabadzīgās pašvaldības, faktiski, viņas nevar objektīvi izpildīt nevienu pašvaldībām paredzēto funkciju, ja. Tā ir vēl viena lieta, kas ir jāpasaka. Un tad pats smieklīgākais. Traģikomiskākais, es gribētu teikt, ir tas, ka Latvijā, mēs zinām, ir daudz iestādes. Teiksim Pārtikas veterinārais dienests, Ugunsdzēsības dienests, policija, ātrā medicīniskā palīdzība un tā tālāk, un tā joprojām. Daudz dažādi dienesti. Ja mēs paskatītos šo dienestu, šīs administratīvi teritoriālos iedalījumus, tad katram šim dienestam, un tādi dienesti ir vairāk kā trīsdesmit, katram šim dienestam kartē ir atzīmēts citas teritorijas. Proti vienam policijas iecirknim, nesakrīt teritorija, piemēram ar vienu ugunsdzēsēju iecirkni vai ar vienu medicīnas pakalpojumu sniedzēja iecirkni. Vai jeb ar kādu, jeb ar kādu citu iestādi, tur arhīvs vai vienalga kas. Tātad tās teritorijas nepārklājas un faktiski sanāk, ka administratīvajā, teiksim tajā iedalījumā, sanāk, ka katrai institūcijai ir kaut kāds savs, pašu izdomāts, teritoriālais iedalījums. Nevis ir kopīgs, visai valstī vienots, pārskatāms, teiksim, vienādās robežās un tamlīdzīgi. Nu līdzīgi, kā Somijā. Ja mēs, teiksim, nu Somijā, nedod Dievs, notiek kaut kāds ceļas satiksmes negadījums vai ir kāda cita nelaime, nu tur ir ļoti skaidri zina, kuram dienestam, kurš konkrēti brauks uz to vietu, palīdzēs, uz kuru slimnīcu konkrēti vedīs, teiksim, attiecīgās personas, kuras cietušas un tamlīdzīgi, ja. Mūsu gadījumā, piemēram, uzņēmējam, lai viņš dabūtu kaut kādus saskaņojumus, viņam ļoti bieži ir jādodas uz dažādām, teiksim, teritoriālām vietām, lai, teiksim, šos saskaņojumus, teiksim, savam biznesam varētu dabūt. Kas ir nu arī, protams absurdi, ja. Un faktiski, tas noved pie situācijas, ka mums ir anarhija. Ka mums ir haoss. Pašvaldību līmenī mums ir haoss, ja. Tiem kuriem nav naudas, nu tie gaida, kad kāds tur palīdzēs. Tiem kuriem ir nauda, tiem principā, globāli vienalga, kas notiek blakus pašvaldībā un tamlīdzīgi, ja. Vēlēšanās mums it kā ir pieci vēlēšanas apgabali, bet tajā pašā laikā, faktiski lielākā daļa deputātu tiek ievēlēti un pārstāvēti tikai Rīgas intereses, ja, nevis visas Latvijas intereses. Un beigās mums veidojās viena liela ūdensgalva, Rīga, ja. Arrrrr, kas ir galvas tiesu, teiksim, spēcīgāka par visu pārējo Latviju, ja. Pārējā Latvija daudz bēdīgāks tas stāvoklis. Un protams, tādā veidā Latvija nevar attīstīties. Tas ko mēs piedāvājam. Tas ko mēs piedāvājam apspriest, sākotnēji. Tas nenozīmē uzreiz ļoti radikālas pārmaiņas. Tas nozīmē, ka ar to vajadzētu sākt. Tātad pirmais darbs. Mēs piedāvājam, un es Jums kaut kad Facebook arī iepostošu, parādīšu, teiksim, kā tas izskatās uz kartes, ja. Mēs piedāvājam izveidot, pirmkārt, deviņus apriņķus pa visu Latviju. Deviņus apriņķus. Un šo apriņķu ietvarā nākamajās Saeimas, 14. Saeimas vēlēšanās, arī veidot deviņus vēlēšanu apgabalus. Tātad vēlēšanas notiktu nevis piecos vēlēšanu apgabalos, bet deviņos vēlēšanu apgabalos. Ar mērķi, lai pilnībā būtu nosegta visa Latvijas teritorija un lai Saeimas deputāti nākamie, tiktu ievēlēti ar mērķi, ka viņiem ir nu, lielāks spiediens no tiem vēlētājiem, kas viņus ievēlēja. Ka viņiem ir pienākums rūpēties par to reģionu no kura ir viņi ievēlēti, ja. Tas ir numurs viens. Numur divi. Mēs piedāvājam. Mēs izdomājām tādu lietu, kas arī nav nekas jauns, bet kas būtu, teiksim, pārejas posmā ļoti, manuprāt, pareizi, ka šajos deviņos apriņķos… Tas nenozīmē, ka mēs likvidējam šobrīd pašvaldības. Nē, nē, nē. Mēs šobrīd nelikvidējam pašvaldības. Mēs izveidojam šos apriņķus, nevis ar jaunām tur Domēm, ar… Nē, nē, nē. Tas vienkārši tāds administratīvs teritoriāls iedalījums, ka Vidzeme, Kurzeme, Zemgale, Latgale, bet deviņi apriņķi, ja. Lai Jūs saprastu. Bez priekšniekiem jauniem un bez administrācijas katrā no tiem apriņķiem. Tātad galvenā doma. Tā galvenā doma ir tāda, ka faktiski katram no šiem, katram no šiem deviņiem apriņķiem premjers izvirza pārstāvi, nu faktiski tā, kā savu vietnieku, ja. Kurš, kuram ir uzdevums šī apriņķa ietvaros, saskaņot ar visām pašvaldībām, kas šobrīd Latvijā ir un novienoties ar visām šīm pašvaldībām iekšā un piedāvāt premjeram labāko nākotnes pašvaldības redzējumu. Tas ir numurs viens. Otrs. Numurs divi, šim cilvēkam, mēs viņu saucam, tas bija pirmskara Latvijā arī, bija tāda institūcija, viņu sauca par prefektiem. Mēs uzskatām, ka šim cilvēkam būtu pienākums izstrādāt vienotu administratīvi teritoriālo iedalījumu, kas būtu identisks visām iestādēm, nevis, ka katrai iestādei ir savs kaut kāds, kas nepārklājas, ja, funkciju veikšanā. Teiksim, ka katrai iestādei, katrā šajā reģionā ir identisks administratīvi teritoriālās robežas, ir identiskas, ja. Lai, lai arī vārētu plānveidīgi saprast kādā veidā ir jāsniedz funkcijas visiem iedzīvotājiem konkrētā reģionā. Un tālāk, trešais, teiksim uzdevums šajā pat sakarā, faktiski, ņemot vērā, ka lielākā daļa no, nu faktiski nevis lielākā daļa, bet aptuveni puse no Latvijas pašvaldībām neatbilst likumam par pašvaldībām ir pilnīgi skaidrs, ka mums ir jāveic pakāpeniska pašvaldību skaita samazināšana un šī pašvaldību skaita samazināšana ir jāveic, kā jau es teicu prefektam, izstrādājot un saskaņojot ar katru šī brīža pašvaldību vienotu plānu un beigās nonākot pie optimāla, teiksim, optimālāka rezultāta, kāds Latvijai būtu iespējams. Mēs aptuveni esam iedomājušie cik tas varētu būt, teiksim, tās pašvaldības. Un būtībā, tas varētu... Ēēēē… Bet, bet tas jautājums ir tas, teiksim, kā mēs sakām, mēs šobrīd neuzstājam uz to, ka automātiski vienas dienas laikā kaut ko, tur samazināt vai vēl kaut ko. Atkal veikt kaut kādu haotisku darbību, tā kā šīs pašvaldības šobrīd tiek ieviestas, bet tieši pretēji to darīt pakāpeniski, to darīt pārskatāmi un to darīt, teiksim, faktiski ar tiešu premjera pilnvarojumu, ar tiešu premjera uzdevumu. Šādā veidā mēs nonāksim pie situācijas, ka katrā pašvaldībā būs pareizi saplānots kādā veidā ir, nezinu, kurā vietā precīzi jāatrodas ugunsdzēsības depo, kur ir jābūt policijas iecirknim, kur ir jābūt, teiksim, ātrās medicīnas palīdzības iestādei, kur ir jābūt, teiksim, Būvvaldei un tādā garā, ja. Un tas atvieglos visiem cilvēkiem dzīvi. Nebūs jāskrien pa puspasauli. Tas būs vienkārši, pārskatāmi un kā jau es teicu, tas nav nekas jauns. Tā tas notiek visā attīstītajā pasaulē. Tas ir tas mūsu tāds… Es tā šajā video tiešraidē no galvas Jums aptuveni izstāstīju to un ieskicēju to redzējumu. Es Jums solu, ka es Jums parādīšu arī vizuāli, kā tas izskatās, teiksim, Latvijas kartes ietvaros, jo mērķis, tas ko mēs gribam panākt, ka mēs rūpējamies ne tikai par kaut kādu vienu milzīgu, tur teiksim, salīdzinoši milzīgu pašvaldību, kurā, faktiski ir koncentrēti lielākā daļa Latvijas iedzīvotāji, bet, ka mēs rūpējamies un attīstām visu Latviju, visus Latvijas reģionus. Lai mums nebūtu tikai viena Rīga, bet lai mums būtu līdzīgi, kā citās valstīs, vairākas ļoti attīstītas pilsētas. Lai mums būtu vairāki ļoti attīstīti centri, ja. Lai mums nebūtu viena hercogiste Ventspilī, kur vienam hercogam ir tik maz pienākumu, ka viņam nav jārūpējas par cilvēkiem Ugālē. Varbūt viņam ir jārūpējas par kaut kādiem cilvēkiem Puzē, jo viņš tur pats dzīvo, bet principā viņam nav jārūpējas, viņam nav nekādi pienākumi šobrīd rūpēties par cilvēkiem, kas ir ārpus Ventspils pilsētas robežām, ja. Un tāda situācija ir jāizbeidz. Tas, tas ir pilnīgs absurds, kas ir šobrīd. Šis absurds tika ieviests no ZZS. Teiksim no cilvēkiem, kuriem it kā vajadzētu saprast kaut ko par reģioniem un par lauku cilvēkiem, bet izskatās, ka viņi nesaprot, ja. Mēs saprotam un mēs to konsekventi, cilvēkiem palīdzošā formātā, arī ieviesīsim Latvijā.”
Gobzema video:
Ierakstīt komentāru