Sapņu koalīcija: “Saskaņa + KPV LV” vai tomēr “Saskaņa + ZZS”?

Pēdējie SKDS partiju reitingi izraisīja sabiedrības diskusijas par iespējamo jaunās Saeimas koalīciju. Partijas emocionālā uzplūdumā jau paspēja steigā izteikt savu viedokli, kurš vēl var mainīties līdz vēlēšanu rezultātiem. Salīdzināju iespējamos plusu un mīnusus no diviem dažādiem koalīcijas modeļiem un situācija nav nemaz tik viennozīmīga, kā to varētu domāt.

Saskaņā ar SKDS veidotiem partiju reitingiem nākamajā Saeimā tiks ievēlētas četras partijas – “Saskaņa”, “ZZS”, “KPV LV” un “Nacionālā Apvienība” (NA). “Attīstībai/Par” un “Jaunai konservatīvai partijai” (JKP) ir iespējas iekļūt, bet tas būs atkarīgs no tā vai partijas mainīs savu kampaņu taktiku. Ja “Attīstībai/Par” vēl redz kļūdas savā kampaņā un mēģina tās labot, tad JKP nemaina neko, kas viņiem var maksāt dārgi (šeit pats vēlāk izkliedēju savas šaubas). Pārējās atlikušās 7 partijas ir politiskie “līķi”, jo turpina dzīvot savā ideju pasaulē, kura ir atrauta no realitātes.

“Saskaņa” ir partiju reitingu vadībā ar gadu no gadiem stabiliem ≈21%. Tīri teorētiski viņi var iegūt vairākumu Saeimā, kas ļaus viņiem neveidot koalīciju un pārņemt pilnībā savās rokās Latvijas valdību. Ir tikai viens bet. Vēlēšanu rezultātu noteiks balsošana novados un “Saskaņa” var uzvarēt tikai divos no tiem – Rīga un Latgale. Līdz ar to līdz vairākumam Saeimā viņiem var pietrūkt un būs nepieciešama koalīcija ar kādu no “latviešu” partijām. Bet kandidātu saraksts uz koalīciju ir ārkārtīgi mazs – “ZZS” un “KPV LV”. Tā ir realitāte un moralizēšana šajā jautājumā liekas neadekvāta.

Katram no koalīcijas partneru kandidātiem ir savās vājas un stiprās puses, tāpēc “Saskaņas” izšķiršanās nebūs īpaši viegla (kā tas varētu likties pirmā mirklī). Ideālā situācijā “Saskaņai” būtu izdevīgi veidot koalīciju gan ar “ZZS”, gan ar “KPV LV”, jo tādā gadījumā partija garantētu sev “latviskuma” vairošanu (uzticamību latviešu vidū), ka arī ļautu kontrolēt ilggadējos partnerus no “ZZS”, kuru nonākšana opozīcijā radīs lielāko ienaidnieku. Bet ņemot vērā “ZZS” un “KPV LV” ideoloģisko un personīgo nesaderību, šāda plašā koalīcija visdrīzāk nebūs iespējama.

Atliek vien divi citi koalīcijas modeļi: “Saskaņa” + “KPV LV”; “Saskaņa” + “ZZS”. Šobrīd acīmredzamākā ir koalīcija “Saskaņa” + “KPV LV”. Šo varētu nosaukt par “ideoloģisko” koalīciju. Neskatoties uz acīmredzamiem plusiem, tai ir arī savi lieli mīnusi, kurus “Saskaņai” rūpīgi jāvērtēt. Pie tam pie šīs koalīcijas modeļa tiks arī domāts par to, lai “ZZS” neatstāt galīgi malā, piemēram saglabājot Aizsardzības ministriju Raimonda Bergmaņa vadībā.

“Saskaņas” ieguvumi	“Saskaņas” zaudējumi	“KPV LV” ieguvumi	“KPV LV” zaudējumi
Pilnīga kontrole par valsts budžeta sadali.	Ārkārtīgi agresīva opozīcija, kura zina daudzus noslēpumus.	Piepildīt vēlētāju solījumu un “uzvarēt” vēlēšanās.	Etniskā elektorāta atbalsta zaudēšana – valodas jautājumā un attiecību dēļ ar Krieviju.
Atstādināt no valsts vadīšanas visas partijas, kuras bija jāpacieš ilgus gadus.	Rietumvalstu spiediens, kas var ierobežot finansiālo palīdzību vai arī novest pie sankcijām.	Atstādināt no valsts vadīšanas partijas, kuras to ir darījušas no Latvijas neatkarības atjaunošanas laikiem.	Neizmērojama lielāka pretestība partijas darbībai pašvaldībās.
Iegūt ietekmi dažādās ekonomisko interešu grupās	Mēģinājumi izpatikt “latviešiem” var novest pie stabili elektorāta samazinājumu.	Lielāks partijas finansējums – oficiālais un neoficiālais.	Koalīcijas neveiksmes tiks norakstītas uz mazākā partnera pleciem.
Lielāks partijas finansējums – oficiālais un neoficiālais.	Maksimāla pašvaldību pretestība jebkādām likumdošanas izmaiņām.	Dažas ministru vietas un piekļuve pie valsts budžeta sadales (pat tiekot pie mazumiņa, partijai tas būs milzīgs sasniegums).	Ideoloģiskā šķelšanās partijas iekšienē (etniskā, ekonomiskā, personāliju).
Visu vadošu amatu nomaiņa ministrijās un valsts pārvaldē uz lojāliem cilvēkiem.	Valsts pārvaldes “sabotāža” (apzināta darbības bremzēšana likuma ietvaros).	Lielāka publicitāte.	Dažādu krimināllietu ēna par partiju un tās līderiem.
Valodas jautājumu mīkstināšana.	Politiska atbildība par pieņemtiem lēmumiem.	Tēla spodrināšana, atklājot neefektīvu valsts pārvaldes darbu.	Partijas programmas neizpildīšana.
Lielāka labvēlība nepilsoņiem.	Mediju kritikas kāpinājums (mediju ideoloģiskas apvienošanas rezultātā).	Koalīcijas padomes likvidēšana.	Mediju kritikas kāpinājums (mediju ideoloģiskas apvienošanas rezultātā).
Valsts mediju kontrole.	Nesaskaņas koalīcijas iekšienē (ideoloģiskās, ekonomiskās).	Nevēlamo sabiedrisko mediju žurnālistu nomaiņa pret lojāliem.	Nesaskaņas koalīcijas iekšienē (ideoloģiskās, ekonomiskās).
Sociālo programma realizācija uz valsts budžeta deficīta rēķina.	Plaši mītiņi un piketi pie Saeimas.	Platforma sagatavošanai Eiropas parlamenta un pašvaldību vēlēšanām.	Plaši mītiņi un piketi pie Saeimas.
Neveiksmju norakstīšana uz vājākā koalīcijas partnera rēķina.	Satversmes un Augstākās tiesas pretestība.	Platforma sagatavošanai Eiropas parlamenta un pašvaldību vēlēšanām.
Valdību vadīs savs premjers.	Saeimas priekšsēdētāja amats būs jāziedo partnerim.
Kontrole par valsts Prezidenta kandidatūras izvēli un ievēlēšanu.	Opozīcijas partiju apvienošanās.
Pilnīga kontrole par valsts monopoliem un stratēģiskiem uzņēmumiem.	Šķelšanās partijas iekšienē, dalot ietekmes sfēras.
Nevēlamo sabiedrisko mediju žurnālistu nomaiņa pret lojāliem.

LZS priekšsēdētājs Augusts Brigmanis izteicās, ka koalīcija starp “ZZS” un “Saskaņu” nav iespējama. Domājams, ka tas bija tikai emocionāls izteikums, cerībā nezaudēt “etnisko” vēlētāju. Vai arī vienkārši ceļot savas “sadarbības” cenu. “ZZS” vēlās veidot koalīciju ar “NA”, bet ņemot vērā, ka abas partijas vēlēšanu kampaņu uzsāka ļoti novēloti un blāvi, tad viņu cerības balstās uz ticību, nevis uz pašu paveiktiem darbiem. “ZZS” jāņem vērā, ka “Saskaņas” uzvaras rezultātā viņi zaudēs vispār visu ietekmi valsts politikā un kur nu vēl budžeta līdzekļu sadalē, kas apgriezīs visu viņu dzīvi kājām gaisā. Jautājums ir par milzīgām naudas summām un izvēle ir vienkārša - vai nu aiziet no politikas, vai nu sadarboties ar “Saskaņu”. Pie tam abu partiju sadarbība nav nekas sāpīgs vai nepieņemams. Jau ilgus gadus “ZZS” un “Saskaņa” veido koalīcijas pašvaldībās, nezaudējot savu stabilitāti. Šīs koalīcijas pamatā būs “ekonomiskie” apsvērumi.

“Saskaņas” ieguvumi	“Saskaņas” zaudējumi	“ZZS” ieguvumi	“ZZS” zaudējumi
Nozīmīga ietekme valsts budžeta sadalē.	Būs “jādalās” amatos, ietekmē un naudā.	Ietekmes saglabāšana Latvijas politikā.	“Etnisko” vēlētāju zaudēšana.
Spēcīgākais pretinieks ir kopā vienā ierakumā.	“Valodas” jautājumu risināšana tiks iesaldēta.	Izdosies saglabāt kontroli par daļu no budžeta līdzekļu sadales.	Partijas ietekme politikā mazināsies.
Nebūs jābaidās no Rietumu ietekmes.	Nepilsoņi negūs papildus preferences.	Saglabāsies dažas ministru vietas.	Sliktas pozīcijas pašvaldības un Eiropas parlamenta vēlēšanām.
Iegūt ietekmi dažādās ekonomisko interešu grupās	Nevarēs veikt spiedienu uz pašvaldībām.	NA atbalsts balsošanā pret marginālo opozīciju.	Būs jāzaudē milzīgi naudas līdzekļi un ietekme, lai iekļūtu koalīcijā.
Lielāks partijas finansējums – oficiālais un neoficiālais.	Opozīcija konsolidācija.	Saglabāsies koalīcijas padome.	Šķelšanās partijā (ideoloģiskā, ekonomiskā).
Daļēja vadošu amatu nomaiņa ministrijās un valsts pārvaldē uz lojāliem cilvēkiem.	Nesaskaņas koalīcijas iekšienē (ideoloģiskas, bet ne ekonomiskās).	Opozīcijas partijas būs attālinātas no ietekmes politikā.	Atbildība par “sarežģītām” ministrijām.
Valsts mediju kontrole.	Prezidenta kandidatūra būs jāziedo koalīcijas partnerim.	Opozīcijas partiju pozīciju vājināšana pirms Eiropas parlamenta un pašvaldību vēlēšanām.
Sociālo programma realizācija uz valsts budžeta deficīta rēķina.	Šķelšanās partijas iekšienē, dalot ietekmes sfēras.
Valdību vadīs savs premjers.	Kontrolē par monopoliem un valsts stratēģiskiem uzņēmumiem būs jādalās ar koalīcijas partneriem.
Nebūs pašvaldību pretestības.
Politiskā atbildība tiks vienmērīgi sadalīta starp koalīcijas partneriem.
Minimāls sabiedrības protest.
Var novelt atbildību par “sarežģītām” ministrijām uz partneri.

Domāju, ka neesmu aprakstījis visus partiju ieguvumus un zaudējumus, bet vismaz izveidoju aptuveno kopainu. No tās izriet, ka “ZZS” koalīcija ar “Saskaņu” ir vajadzīga krietni vairāk nekā “KPV LV”. Pie tam “zemnieki” var arī vairāk piedāvāt, nekā Kaimiņa partija, kurai iekļūšana koalīcijā būtu nepelnīta (iespējams pagaidām) dāvana. Ņemot vērā ieguvums un zaudējumus, nebūšu pārsteigts, ja starp partijām jau norit iepriekšējas (neformālas) konsultācijas par koalīcijas veidošanu, bet iespējam kāds no vadošām partijām jau konsultējās par savu īpašumu un naudu pārrakstīšanu uz citām personām.

Pie tam “KPV LV” jābūt gataviem, ka pret viņiem līs kompromitējošā informācija no visām šķirbām. Kaimiņa aizturēšana var nozīmēt arī to, ka partijas līderi tiek noklausīti likuma ietvaros. 8 miljardu € budžeta sadale, nerunājot par Eiropas naudu, ir tik liela, ka cīņā tiks izmantoti visi iespējami līdzekļi. Ja “KPV LV” ietekme augs, tad būtu arī jāsatrauc arī par fizisko drošību. Grūti pat iedomāties uz ko gatavi cilvēki, kuri pie varas bija ceturtdaļu gadsimta un ko viņi var izdarīt, lai to saglabātu savās rokās (domājot tādās kategorijās nāk prātā šī gada valsts varas nomaiņa Armēnijā, kur gan iztika bez lielas asins izliešanas, bet gan ar politiskiem ieslodzītiem gan).

Lielākais ieguvējs šajā situācijā ir partija “Saskaņa”. Viņiem vajadzētu strādāt pie savu atbalstītāju pieauguma, bet izskatās, ka oponenti savstarpējā cīņā šo darbu izdarīs viņu vietā. Kamēr “latviešu” partijas slīcinās vienu otru kompromātos, tikmēr “Saskaņa” izskatīsies par racionālāko un līdzsvarotāko izvēli.

P.S.: Nezaudējiet saprātu šajā vēlēšanu peklē.

Saistītie raksti:

“KPV” un “Memory Water” nodokļu lohatrons. 1. daļa

“KPV” un “Memory Water” nodokļu lohatrons. 2. daļa