“KPV” un “Memory Water” šonedēļ uzsāka jaunu kampaņu, kurā apgalvo, ka Latvijā ir lielākie darbaspēka nodokļi Eiropā. Izmantojot video un grafiku, skatītājiem tiek uzrādīti ciparu virknējumi, kuru rezultātā ir jāsecina, ka valsts atņem iedzīvotājiem pēdējos grašus un tāpēc tas būtu jāmaina. Diemžēl, cilvēku nezināšanas dēļ, partija vienkārši sarīkoja “nodokļu lohatronu” uz kuru uzķērās daudzi, kuriem matemātika nav spēcīga puse.
Sāksim ar KPV. Premjerministra kandidāts savā video uzrunā paziņoja, ka lai izmaksātu 1000 EUR lielo algu uz rokas, uzņēmējam nepieciešams nopelnīt 1750 EUR, no kuriem 750 EUR tiek samaksāti nodokļos. Tad pie šīm izmaksām viņš pierēķināja klāt visas nodevas, akcīzes nodokļus un pievienoto vērtības nodokli. No tā izriet, ka strādnieks Latvijā tiek pārmērīgi aplikts ar nodokļiem. Lai labotu situāciju viņš piedāvā mainīt darba spēka nodokli un izmainīt nepaliekamo minimumu. Bet no otras puses viņš apgalvoja, ka nedrīkst mainīt nodokļus katru 3 gadu. Tomēr pēc šī paziņojuma viņš atkal paziņoja, ka jāizmaina visa nodokļu sistēma. Viņš proponēja, ka Latvijā ir augsti nodokļi un zemas sociālās garantijas, kas ir par iemeslu iedzīvotāju aizbraukšanai no valsts.
Sāksim šķetināt šo viltīgo mahināciju. Sāksim ar to KPV programmas 12. punkts šim Saeimas vēlēšanām skaidri pasaka, ka KPV vēlās “iesaldēt” nodokļus, lai uzņēmēji varētu prognozēt savus izdevumus. Kas atkal iet pretrunā ar to, ko paziņo kandidāts – jāmaina visi nodokļi un visa nodokļu sistēma. Pat personīgā sarakstē viņš neredz pretrunu starp vārdiem “nemainīsim” un “mainīsim”.
Precizēju. Mēs sakām, ka ir augsti nodokli un zemas socgarantijas, bet nodokļus nevar mainīt 56x trīs gados. Ka jāizstrādā pilnīga nodokļu sistēmas nomaiņa. Un Jūs gribat teikt, ka mums ir zemi darba spēka nodokļi??? Plus mums nav slēptie nodokļi un nodevas utt.? Ielikšu video.— Aldis Gobzems (@AldisGobzems) July 23, 2018
Latvijā tiešām ir augsti darba spēka nodokļi (KPV pielietotā metodika neatbilst patiesībai), bet tie nav augstākie Eiropā un šeit kandidāts samelo. Vienkārši atklāti samelo. Pie tam viņš publicēja grafiku ar nodokļu slogu algām bez norādes uz informācijas avotu un tajā dati nesakrīt ar OECD datiem. Saskaņā ar OECD datiem lielākais nodokļu slogs Eiropā ir Beļģijā.
KPV nodokļa sloga grafiks |
OECD nodokļa grafiks |
Uzņēmos aprēķināt cik izmaksā uzņēmējam katri Jūsu algas 1000 EUR uz rokas valstīs, kuras kandidāts nosauca savā uzrunā. Aprēķinā ņemu vērā vidējās algas, jo 1000 EUR ir vidēja alga Latvijā un nodokļu slogs jāsalīdzina ar vidējām algām citās valstīs. Minimālām algām visās valstīs slogs mazāks.
Alga uz rokas, EUR | Cik Jūs alga izmaksā uzņēmējam, EUR | |
1000 | 1743 | |
1000 | 1561 | |
1000 | 1749 | |
1000 | 1810 | |
1000 | 1623 | |
1000 | 1338 | |
1000 | 1458 | |
1000 | 1727 |
No tabulas skaidri izriet, ka Jūs varat aizbraukt uz jebkuru Eiropas valsti, bet par Jūsu algu uzņēmējam būs jāsamaksā. Jebkurā. Atšķiras tikai lielums. Tāpēc darba algas nodokļa slogs nav iemesls, kāpēc cilvēk brauc prom no Latvijas, lai nopelnītu naudu. Tā ir mānīšanās. Lai gan pats es būtu priecīgāks, ja nodokļu slogs algām (reāls, nevis mistiski no pirksta izdomātais) būtu, kā Lielbritānijā vai Īrijā, tomēr man rodas jautājums, kā tad mēs apmaksāsim skolotāju, mediķu, karavīru darba algas. Vai samazināsim to skaitu, lai viņi varētu pievienoties brāļiem un māsām ārvalstīs?
Nodevu un nodokļu pieskaitīšana pie darba algas nodokļiem nav matemātiski pieņemam. To vispār var darīt tikai cilvēks, kuram ar matemātiku skolā gājis pavisam švaki. Bet to labāk aplūkot uz “Memory Water” video piemēra, bet par to raksta 2. daļā.
P.S.: pēc kritikas par paziņojumu un programmas nesakritību, KPV uzsākusi savas programmas labošanu, lai tā atbilst paziņojumiem. KPV tomēr plāno totālo nodokļu likmju izmaiņu, nekonkretizējot izmaiņas un radot uzņēmējiem vēl lielāku neziņu un ne prognozējamību.
P.S.: pēc kritikas par paziņojumu un programmas nesakritību, KPV uzsākusi savas programmas labošanu, lai tā atbilst paziņojumiem. KPV tomēr plāno totālo nodokļu likmju izmaiņu, nekonkretizējot izmaiņas un radot uzņēmējiem vēl lielāku neziņu un ne prognozējamību.
Ierakstīt komentāru