 |
| Lindosa |
Dodoties ceļojumā uz Rodas salu, savu zināšanas bagāžu papildināju ar nelielu informācijas daudzumu. Uzzināju, ka tā atrodas Egejas jūrā, ir 77 km gara un 37 km plata, atrodas blakus Turcijai un ka tā ir Grieķijas teritorija. No iepriekšējām zināšanām galvā sēdēja stereotips, ka Roda ir meiteņu sapņu ceļojuma mērķis. Ar to arī pilnīgi pietiekami, lai iegūtu savu personīgo viedokli par šī ceļojuma gala mērķi.
Pirmie iespaidi pēc ierašanās salā liek domāt, ka esi nokļuvis kaut kādā čuhņā. Skatu no viesnīcas uz jūru aizklāj totāli bezgaumīga, kantaina ēka, kura atgādina lielu strādnieku kopmītni. Realitātē izrādās, ka tā ir Ieņēmuma dienesta ēka. Laikam tikai Grieķijā pirmajā jūras līnijā var uzbūvēt valsts iestādi ar skatu uz jūru. Bezgaumīgu un ar milzīgiem logiem, kas kalpo, kā palielināmais stikls Saules stariem, kuri lēnām kūpina iestādes apmeklētājus. Senie grieķi būtu nogalinājuši savus pēctečus par tādām būvēm.
 |
| Rodosa |
Viesnīcas numuriņš trīszvaigžņu viesnīcā izskatās ciešami, ja ne tizlais elektrības sadales skapītis koridorā. Viesnīcas apkārtne netīra. Visur mētājās atkritumi, zāliens nekopts un Saulē izdedzis. Liekas, ka ja tā būtu Latvija, tad šeit viss būtu sakopts un izskatītos pēc konfektītes. Gribējās sabildēt šo nesmukumu, bet atstāju to uz vēlāku laiku un tas laikam bija pareizi. Otrā dienā piedzīvojumu virpulī, iejātos vietējā dzīves ritmā un tas kas likās briesmīgs, kļuva par otršķirīgu un nesvarīgu.
 |
| viesnīcas Lomeniz numuriņš |
Otrā dienā tika izīrēts motorollers ar kuru bija paredzēts apceļot visu salu. Īres maksa 15 eiro diennaktī un tas izskatās pavisam lēti, ņemot vērā, ka zivju zupa blakus tavernā maksā 13 eiro. Priekš manis tā bija liela avantūra, jo līdz šim nekad neesmu bijis braucis ar divriteni, kam pievienots dzinējs. Neskatoties uz bailēm, tā bija labākā izvēle par mašīnu, jo emocijas ir vienkārši neaizmirstamas un nav salīdzināmas ar braukšanu mašīnā. Velosipēda īre nav variants, jo uzbraukt kalnā ar to ir tīras mokas. Vienu tādu varoni redzējām, bet viņš izskatījās gaužām bēdīgi un izraisīja raizes par viņa veselības stāvokli.
 |
| Piaggio Fly 50 |
Pirmais apdzīvotais punkts, kuru sasniedzu Faliraki. Klasiskā kurorta vieta ar iekārtotu pludmali, kafejnīcām, restorāniem, veikaliem, klubiem un maķīti. Viss tūristiem un praktiski nekā autentiska. Vieta jauniešu izklaidēm.
 |
| Faliraki |
 |
| Faliraki |
 |
Lovey Dovey statuja Faliraki
|
 |
| Faliraki |
Tālāk ceļš turpinās uz Lindosu. Ceļā var redzēt daudz smuku skatu, bet vadot motorolleri ir viens mīnus. Nevar braukt un fotografēt. Bet ticiet man ir uz ko paskatīties. Skats uz Lindosu atveras negaidīti un pirmā doma, ka tā ir tā vieta, kur ir paradīze ar Lindosas Akropoli un ciematiņu, kurā ēkas izkrāsotas baltā krāsā. Neliels līcītis ar skaistu pludmali.
 |
| Lindos |
Tomēr šodienas mērķis nav Lindosa, bet gan idejas braukt uz otru salas krastu, šķērsojot Attavyros kalnu, kurš ceļas virs jūras līmeņa 1215 metru augstumā. Protams pašā galotnē netiek uzbraukts, bet pietiek izbraukt pa galveno ceļu, lai redzētu burvīgus skatus un ceļa vidū izprovētu grieķu medu pie vietējā tirgotāja.
No skatu laukumiņa atklājas skats uz divām tuvākām salām, bet lai nodotu noskaņojumu, piedāvāju noskatīties kādu video.
Nobraukt no kalna sanāk divreiz ātrāk, nekā braukt tajā augšā. Atpakaļ ceļā īpaši pabildēt vairs neizdodas, jo laiks atliek tikai peldei un stūrēšanai. Tomēr pārsteidz kalnu kazas, kuras brīvi pastaigājas gar ceļa malu un liek satraukties par drošību, jo tās grieķu manierē nepievērš uzmanību apkārt notiekošajam. Peldēt Rodas salā var visur. Visur ir caurspīdīgs, gaiši zils un silts ūdens. Vietām tikai ir milzīgi akmeņi un kāpjot pa tiem ir jābūt ārkārtīgi uzmanīgiem, jo caurspīdīgs ūdens darbojās, kā palielināmais stikls un dziļums liekās mazāks, nekā ir patiesībā. Ka arī rekomendēju izmantot speciālos gumijotos apavus, tad pārvietošanās pludmalē būs patīkamāka.
Saistošie raksti:
Rodas salas noslēpumu meklējumos
Ierakstīt komentāru