2013. gada 29. marts, Melno Cepurīšu Balerija (@Balerija). “Mūsējie visi padevās, bet viņš nepadevās.” Tieši šo frāzi varētu pateikt J. Joņeva grāmatas “Jelgava 94” varoņi Zombijs un Nāve par Māri Švernu un viņa grupu “Baložu Pilni Pagalmi”, kura šajā vakarā ciemojos Jelgavā. Lai arī grupai nav nekāda sakara ar pilsētu, tai tomēr ir sakars ar 1994. gadu, kad grupa parādījās plašai publikai.
Šovakar uz @Balerija atnākuši vairāki tā leģendārā laika pārstāvji, lai klausītos ne mazāk leģendāru grupu un atgrieztos pagātnē, kura pazuda mūsdienu skrējienā uz “laimi”. Uz viņu fona kliedzoši izcēlās glamūrīgas paaudzes personāži, bet tie ātri izšķīda ģitāru skaņās.
Māris Šverns
“Baložu Pilni Pagalmi” piepildīja mazo klubu ar senām un tuvām sirdij skaņām. Es to nosauktu par hand made mūziku, kuru ierāmēt standarta, klišejiskos jēdzienos būtu nepieņemami. Kompozīcijas, kurās nav svarīgas īpašas vokālās dotības, bet kurās skan dvēseles dziesma, nav iespējams salīdzinot ne ar kādu citu mūziku. Basģitāras sacensības ar ģitāru par labākā titulu vainagojās skaļos aplausos un aicinājumos turpināt koncertu līdz rītam.
Klāvs Lauls
Kā tad ar bungām? Nu, bez tām vispār nekas nebūtu sanācis.
Uldis Gedra
Man bija aizdomas, ka koncerts patiks tikai pensionāriem no 90. gadiem, bet smagi vīlos. Lai arī pie skatuves nelēkāja meitenes ar mugursomām (kā tas bija Sinepēs un Medū), daiļā dzimuma pārstāves bija sajūsminātās par vīrišķīgo stīgu romantiku.
Ierakstīt komentāru