 |
| avots: http://csb.gov.lv |
LR Centrālā statistikas pārvalde atbilstošā pozitīvā un saulainā noskaņojumā ziņo, ka 2011. gadā (Jūs vēl atceraties, kas notika tajā gadā?) nenormālos tempos pieauga mājsaimniecību ienākumi (+2,3% salīdzinot ar 2010. gadu). Ja klausītos šo ziņu radio vai TV, tad noteikti padomātu, ka tas ir ļoti forši. Tomēr skatoties grafikā un ciparos, prieks nav tik milzīgs.
Pirmais, kas piesaistīja manu uzmanību, atšķirība ienākumos starp Rīgu un Latgali. Latgales iedzīvotāju ienākumi par 36% zemāki nekā galvaspilsētā. Jūs vēl cerat saglabāt Latgali valsts sastāvā?
Otrais, neskatoties uz priekiem un ovācijām neoliberālā sabiedrībā, man gribētos, lai Jūs veicat nelielu pētījumu. Salīdziniet savus rēķinus par komunāliem pakalpojumiem un apkuri ar rādītājiem tabulā. Jums vēl atliek līdzekļu ēšanai un apģērbam?
Trešais, Statistikas pārvalde priecīgi skaidro, ka trūcīgākajiem ienākumi palielinājās par 6 Ls un cik tas ir forši, bet man likās interesanti, ka turīgās mājsaimniecībās ienākumu pieaugums ir vēl straujāks, nekā trūcīgiem. Toties turīgākām mājsaimniecībām ienākumi pieauguši par 42 Ls. Jūtat atšķirību? Turīgāko ienākumi pieauguši 7 reizes vairāk, nekā trūcīgākiem.
 |
| avots: http://csb.gov.lv |
Ceturtais, Džīnī koeficienta pieaugums no 35,4% līdz 35,9%. (Džini koeficients - mēra ienākumu nevienādo sadalījumu). Ņemot vērā, ka mums patīk salīdzināt savus datus ar Igauniju, tad lūdzu. 2011. gadā Igaunijas Džini koeficients sastādīja 31,9%, bet 2010. gadā - 31,3%.
P.S. Vienmēr der atcerēties, ka statistikas dati neatspoguļo reālo situāciju, bet tikai vidējo temperatūru un dati vienmēr novēloti. Realitātē trūcīgākie ir vēl trūcīgāki, bet turīgākie - Jūs paši saprotat.
P.P.S. Statistikas pārvalde "apstiprina" rakstīto.
P.S. Vienmēr der atcerēties, ka statistikas dati neatspoguļo reālo situāciju, bet tikai vidējo temperatūru un dati vienmēr novēloti. Realitātē trūcīgākie ir vēl trūcīgāki, bet turīgākie - Jūs paši saprotat.
P.P.S. Statistikas pārvalde "apstiprina" rakstīto.
Paldies par to, ka tagad pievieno arī avotus datiem. Manuprāt, lai labāk paskaidrotu tava raksta domu, būtu vērts izdalīt tieši izmaiņas kvintiļu grupās starp 2011. un 2010. gadu.
Vēl viens sīkums attiecībā pret pirmo grafiku, ko pievienoji rakstam. Ja tos pirmos trīs stabus ieliktu kā limitu līnijas (starp citu, tev šeit paskaidrojošās asis nav vajadzīgas, jo pie katra stabiņa klāt ir vērtība), būtu skaidrāk saprotams, ka situācija Vidzemē un Latgalē ir zem vidējā valstī laukos. Vēl, protams, nenāktu par ļaunu pievienot informāciju par mājsaimniecību skaitu katrā no apskatītajiem reģioniem, kas arī daudz ko nozīmētu.
man tomēr nav saprotama tava neapmierinātība ar šiem datiem. Protams, ka "bagātajiem" jeb turīgajiem pieaugums būs straujāks, jo ir tikai loģiski, ka sakumā algu palielinājums sākas ar top menedžeriem un pēc tam tikai atainojas zemākā līmeņa strādnieku maciņos. Galvenais ka tas pieaugums vispār ir noticis par ko ir aŗi jāpriecājās. Papildus tas ir arī stimuls tiem "nabadzīgajiem" pelnīt vairāk, jo redz, bagātajiem pieaugums ir lielāks. "Nabadzīgie" ir pēdiņās, jo es uzskatu lielāko daļu no tiem par pseido "nabadzīgajiem" kas vienkārši ir pelēkajā zonā un nemaksā nodokļus, vai ir pārāk slinki lai pakustinātu savas smadzenes un nopelnītu vairāk, iespēju pietiek, vajag tikai rīkoties. Par Latgali runājot pelēkā masa tur pilnīgi noteikti ir visaugstākā, pietiek aizbraukt uz pierobežu, kur vismaz viens no trim satiktajiem joprojām dosies uz krieviju pēc visiem labumiem labāk, nekā strādās kādu darbu, jo tas taču ir vieglāk.
godīgi sakot vismaz ienākumi ir pieauguši par ko tiešām ir aŗi jāpriecājas, nevis jāmeklē uzreiz tajā visā kāds zemūdens akmens. Tur jau tā latviešu mentalitātes problēma i, visi mākam būt pret kaut ko un gausties, bet būt par kaut ko ir vispār kaut kas neiedomājams.
Tad nāksies nedaudz paskaidrot. Mani nesatrauc bagāto ienākumi, bet gan nabagu pieaugums. http://www.csb.gov.lv/notikumi/2011-gada-pieauga-nabadzibas-riskam-paklauto-iedzivotaju-skaits-36965.html
Svarīgākā ekonomikas problēma - ne sabalansētība. Palielinoties atšķirībai starp ienākumiem, cieš reālā ekonomika. "Top" menedžeri algas pieaugumu biežāk iztērē importa precēs/pakalpojumos vai arī saglabā zeķē (bankā). Šis papildus ienākums neatgriežas ekonomikā (vai atgriežas ar mazu multiplikatīvo efektu) un to jāfinansē nepalielinot zemāk atalgoto darbinieku algas. Savukārt, palielinot atalgojumu zemāka līmeņa darbiniekiem, visu savu pielikumu viņi iztērē plašā patēriņa preču un pakalpojumu tirgū, radot lielāku multiplikatīvo efektu (nauda vairākas reizes apgrozās) uz ekonomiku un rada priekšnosacījumu priekš "topu" prēmēšanas.
Par pelēko zonu. Tā sastāda aptuveni 1 miljardu latu vai ari 6,25% no Latvijas IKP (lai cik nebūtu dīvaini, arī pelēkā zona ģenerē valsts kopproduktu). Nodokļi, kurus varētu iekasēt no šīs summas, sastāda 450 miljoni latu vai 9% no LV budžeta. Summa ir vērā ņemama, bet tās iekasēšanai ir arī otra medaļas puse. Ņemot vērā, ka viņa nokļūst atalgojumā, tad pēc tam, kad tiktu iekasēti nodokļi, aplokšņu algas saņēmēju algas samazinātos par 50%. Tas automātiski atspoguļosies reālā ekonomikā - samazinoties pārdošanas apjomiem un pieaugot neapmaksātiem komunāliem rēķiniem. Un tas savukārt izraisīs bankrotu lavīnu, kuru valdība nespēs apturēt. Jebkurā gadījumā arī "top" menedžeri smagi cietīs no tā. Tas ir viens no tiem iemesliem, kāpēc VID ar aplokšņu algām cīnās pakāpeniski (ap 2 miljoni gadā kļūst balti). VID labi zina, kuros uzņēmumos maksā algas aploksnēs un apkarot viņiem nav nekādu problēmu.
Par mentalitāti. Es nedomāju, ka šo aspektu izmanto tad, kad nav citu vārdu, lai nepiekristu citu viedoklim, saglabājot savus uzskatus par pareiziem. Man pašam nav nepieciešamības par to sūdzēties (īstermiņa). Ikdienā nākas sastapties ar daudz dažādiem cilvēkiem - no miljonāriem, līdz ubagiem un bomžiem. Katram ir tik atšķirīgi stāsti, kuru nevar pakļaut vienai pareizai formulai - pasi nestrādā, paši vainīgi. Sakarīgs saimnieks (atšķirībā no "top") ir ieinteresēts attīstīt savu kapitālu vienmērīgi un ilgtermiņā (lai būtu, ko atstāt bērniem), nevis gūt bonusu konkrētā atskaites periodā, nedomājot par nākotnes sekām.
Ierakstīt komentāru