2012. gada decembra apkures rēķini izsauca plašu diskusiju sociālos tīklos (nav saprotami, kāpēc tas nav noticis sabiedriskos medijos), kurā cilvēki sadalījās dažādās „interešu” vai viedokļu grupās. Lielākā daļa no iesaistītiem šausminās par rēķinu pieaugumu par 74% salīdzinot tos ar 2011. gada decembri. Mediji aktīvi kultivēja šo „šausminošo” faktu un panāca nepieciešamo efektu – visi šokā. Izņemot valdību un politiķus. Valdošā koalīcija klusē, bet mediji stāsta par notikumiem Mali (80% no Latvijas iedzīvotājiem pat nespētu uz karte parādīt, kur tā atrodas) vai Satiksmes ministra demisiju. Šo klusēšanu izmantoja Nils Ušakovs, lai veiksmīgi palielinātu savu imidžu un izsaukt „Vienotības” un „Nacionālās Apvienības” pretinieku histēriskus brēcienus. Rezultātā mums ir šokēt tauta ar „nācijas” varoni Nilu un slāvu tautības rēķinu nemaksātājiem. No tādas atmosfēras var ne tikai iegūt pamatīgu depresiju, bet arī sirdstrieku. Kāda iemesla dēļ valdošā koalīcija neskaidro savu lēmumu pamatojumu un to mērķus, paliek noslēpumā tīts. Atliek vien pašiem mēģināt saprast, kas notika.
Pirms iesaistīt diskusijā politiku (vispār kādēļ viņa šeit ir vajadzīga), jāsaprot, ka apkures rēķinu izmērs ir tīri saimnieciskās dabas jautājums. No tā ir atkarīgs par cik mazāk kļūs naudas mūsu maciņos un par cik pieaugs uzņēmēju izdevumi. Zinot šos datus varam saprast par cik nabadzīgāki esam kļuvuši, bet uzņēmējs saprot par cik viņam palielināt pakalpojumu / preču cenas vai samazināt izdevumus.Sadārdzinājums
Sākuma tiksim galā ar to, par cik tad pieauga apkures tarifs. Pirmā savā rakstā izskaidroju, ka personīgi manā mājā izmaksas pieaugušas par 19%. Jums šis cipars var būt citādāks, bet ne mazāk par 5% un ne vairāk par 20%. Cenu pieaugumu diktē gāzes cenas paaugstināšana (šo cenu nav iespējams ietekmēt, vismaz Latvijai) un akcīzes nodoklis dabasgāzei, kurš sastāda sadārdzinājuma lielāko daļu. Tas, ka rēķina summa atšķiras no pagājušā gada par 60-100% saistīts arī palielinātu siltuma patēriņu, jo vidējā gaisa temperatūra 2012. gada decembrī bija patiešām ļoti zema. Naudas izteiksmē būšu gada laikā samaksāt vairāk par aptuveni 60 Ls. Aptuveni, jo var gadīties, ka gaisa temperatūra būs augstāka (kaut maz cerību) vai arī samazināsies apkures tarifs (janvārī tas jau samazināsies par 1-1,5%). Atkal Jūsu gadījumā ir jārēķina šī summa atsevišķi, jo cenas mums visiem ir dažādas.
Sadārdzinājums jūtams, bet ne tik jūtīgs, ka pensionāriem vai zemo algu saņēmējiem. Valdība cer uz nodokļa pamata savākt aptuveni 7 miljonu latus, kas priekš budžeta nav īpaši liela summa. Tomēr iedzīvotājiem uz šo summu būs jāsamazina savi izdevumi vai jācer uz algu paaugstināšanu. Uz algu paaugstināšanu gan īpaši neceriet, jo uzņēmēju ienākumi samazināsies uz šiem 7 miljoniem.
Ņemot vērā, ka valdība īpaši neko neskaidro (vismaz to cenšas darīt siltuma ražotāji), uzreiz nostājos valdības kritiķu pusē. Neredzēju nekādu pamatojumu ieviest akcīzes nodokli, jo “krīze ekonomikā pārvarēta” (I.Viņķele, Vienotība), pagājušā gadā samazinājām PVN no 21% uz 22% un pat budžeta pārpalikumu pārdalījām. Tomēr izpētot akcīzes nodokļa ieviešanas epopeju, esmu spiest mainīt savu viedokli. Bet ne kardināli. Akcīzes nodoklis tika “ieviests” (gandrīz) 2010. gadā un tā ieviešanu kūrēja “Jaunais Laiks” (aka Vienotība). Tā reāla pielietošana nebija ilga un neskāra apkures maksājumus. Pateicoties politiķu, pašvaldību un siltuma ražotājiem, tā ieviešana tika atlikta, jo kopā ar augošām gāzes cenām, viņš varētu izsaukt cilvēkos šoku (interesanti, ka beigās tas tā ari notika). Tomēr mani nepārtrauca mākt interese, kāpēc nodoklis jāievieš tik dzelžaini, jo visi saprot, ka tas mazinās iedzīvotāju pirktspēju, mazinās uzņēmumu konkurētspēju un palielinās plaisu starp bagātiem un nabagiem. Un ziniet? Atradu iemeslu. Šeit pat – Eiropas Savienībā. Izrādās, ka iestājoties Eiropas Savienībā, esam apņēmušies aplikt ar akcīzes nodokli energoproduktus un elektroenerģiju. Apņemšanas ir aprakstīta Direktīva 2003/96/EC. Izrādās, ka esam apņēmušies mainīt savus paradumus un efektīvāk izmantot enerģiju, kas padarīs mūsu ekonomiku efektīvāku un konkurētspējīgāku. Neatceraties? Iespējams, jo tā bija Jaunā 2004. gada nakts un varbūt bijā nedaudz par daudz iešāvuši šampanieti.
Vai doma ir slikta?
Pati ideja par resursu taupību nav slikta. Tā ir apsveicama. Jautājums tikai vai neesam par vēlu atjēgušies? Tomēr pagāja astoņi gadi un šajā laikā mums it kā vajadzētu apzināties notiekošo. Gribētos Jau visu novelt uz ierēdņiem un valdību, bet tam nav jēgas. Paši esam viņus ievēlējuši un viņi rīkojas saskaņā ar mūsu izsniegto mandātu. Arī Eiropas Savienībā iestājāmies pēc pašu gribas (kā kurš, protams). Līdz ar to, atbildība par to, ka neesam energoefektīvi un taupīgi, jāuzņemas pašiem. Un ja ir sajūta, ka vēlētie tautas kalpi neizpildīja savu darbu, tad Jums ir visas tiesības atsaukt savu mandātu. Vienkārši, jārīkojas.
Situācijas risinājumi
 |  |
Lai nu kā, situācija ir tāda, kāda viņa ir un jārisina ir no tās vietas, kur esam. Pirmām kārtām, pēc iespējas maksimāli jāizskaidro iedzīvotājiem, kas ir noticis. Gaidīt, ka to izdarīs valsts vai pašvaldību ierēdņi – bezcerīgi. Vēlēšanu priekšā viņi neatzīsies savās neizdarībās. Jādara tas pašiem. Otrkārt, nepieciešami īstermiņa risinājumi, lai mazinātu slogu uz iedzīvotājiem ar nelieliem ienākumiem. Tieši tā. Jāsamazina PVN apkurei, no 12% uz 5%. Cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem, tas būs jūtami. Arī budžeta zaudējumi nebūs nekādi kritiski. Starp citu nodokļa samazināšanas ideja nepieder Nilam Ušakovam. Viņš viņu veiksmīgi izmantoja, kamēr pārējie klusēja.
Bet vēl muļķīgi izskatās Vienotības un Nacionālās Apvienības aizstāvji, kuri pretojās šim aicinājumam, jo viņu izteica “kremlins” Nils. Ar šādu apgalvojumu Jūs deklarējat, ka gribat, lai nabadzīgāka Latvijas daļa, būtu vēl nabadzīgāka. Diez vai tas palielina Jūsu partiju atbalstītāju loku. Pie tam, kā var iejaukt šajā jautājuma nacionālo aspektu, ja tarifi pieauguši visā Latvijā, neatkarīgi no tautības vai politiskās piederības.
Ilgtermiņā risinājumi
Diemžēl īstermiņa risinājumu vairs nav. Nē, idejas ir, bet tās nedarbosies. No ilgtermiņa risinājumiem var piedāvāt tikai dažus.Viens no tiem, palielināt siltumnīcas efektu, lai vidējā gaisa temperatūra pieaug un vairs nav jākurina dzīvokļi.
- Koģenerācijas stacijas ar šķeldu;
- Māju siltināšana;
- Siltuma ražotāju izmaksu pārskatīšana.
Varam šos risinājumus apspriest nākošajos rakstos, jo tur ir diezgan plaša tēma.
P.S. Tomēr jautājums Valdim Dombrovskim un Vienotībai (koalīcijai) paliek. Ja Jūs zinājāt visu šo situāciju, tad kāpēc skaļi nebļāvāt, jo Jūsu deklarētās programmās, šis jautājums ir atspoguļots?
Diemžēl īstermiņa risinājumu vairs nav. Nē, idejas ir, bet tās nedarbosies. No ilgtermiņa risinājumiem var piedāvāt tikai dažus.
- Koģenerācijas stacijas ar šķeldu;
- Māju siltināšana;
- Siltuma ražotāju izmaksu pārskatīšana.
Varam šos risinājumus apspriest nākošajos rakstos, jo tur ir diezgan plaša tēma.
P.S. Tomēr jautājums Valdim Dombrovskim un Vienotībai (koalīcijai) paliek. Ja Jūs zinājāt visu šo situāciju, tad kāpēc skaļi nebļāvāt, jo Jūsu deklarētās programmās, šis jautājums ir atspoguļots?
P.P.S. Tas pats jautājums Saskaņas Centram un pārējiem “sociāli” orientētiem spēkiem.
P.P.P.S. Jūs vēl joprojām mīlat Eiropas Savienību?
P.P.P.S. Jūs vēl joprojām mīlat Eiropas Savienību?
Paldies par rakstu, profesionāli esi aprakstījis situāciju, nenostājoties nevienā pusē. Paldies par to, prieks! Starp citu, ieteiktu pameklēt vai arī tajās pašvaldībās, (liekās vairākās mazajās pašvaldībās, centrālā apkure balstās tikai uz šķeldu) kuras ir atteikušās no gāzes, cenas ir šokējošas, vai tomēr cilvēki tur nesteidzas nopelnīt uz nelaimīgo rēķina???
Gaidu ar nepacietību arī tavu viedokli par elektrības lietotāju iegrūšanu brīvajā tirgū, kas notiks liekas septembrī. Bet vēl vairāk gaidu to, kā tad valdība izskaidros cilvēkiem to, ka cenas pieaugs un kāpēc pieaugs un vai tantiņas laukos to sapratīs...
Es, godīgi sakot neredzu kur te ir eiropas vaina. Viņi uzrīkoja aukstumu decembrī vai pacēla gāzes tarifu? akcīzes nodoklis ir jau trīs gadus.
PVN samazināšana būs ļoti īslaicīgs ielāps, kas neatrisinās galveno problēmu - mājas ir energoneefektīvas. un punkts :)
vislielāko efektu dos māju siltināšana. un ar to jānodarbojas tieši pašvaldībām - jārada apstākļi, jāizsit ES fondu naudas, jālobē lēti kredīti. un galu galā pašvaldību rokās ir spēcīgs instruments - n.ī nodoklis, ko varētu samazināt tiem, kas savas mājas ir nosiltinājuši radot cilvēkiem vēlmi to darīt.
bet kamēr pelnošākie pašvaldību uzņēmumi būs siltumražotāji - nekas nemainīsies. pašlaik no top10 pelnošakajiem pašvaldību AS un SIA četri is siltumapgādes uzņēmumi - Rīgā, Valmierā, Rēzeknē, Liepājā.
tāpēc es tiešām nesaprotu noslēguma jautājumu - kāds sakars ar šo visu ir ES? māju siltināšanā tiek izmantoti ES līdzekļi. tas tiešām ir tik slikti?
1. Akcīzes nodoklis netika piemērots no brīža, kad tas tika pieņemts. Tas iekļāvās tarifā šajā apkures sezonā. Akcīzes nodokli nosaka Eiropa. Mums tika dota iespēja ieviest to no 2014. gada 1. janvāra. Nebūtu Eiropas noteikumu, varētu šādu nodokli nepiemērot.
2. Par siltināšanu rakstīšu atsevišķu rakstu, jo ne visiem šis risinājums ir pieņemam, iespējams vai izdevīgs.
3. Māju siltināšana ir pašu iedzīvotāju atbildība, jo runa iet par viņu īpašumu. Pašvaldībai un valstij nav pienākums neko darīt.
4. Tas, ka tiek izmantoti ES līdzekļi nav slikti. Bet to ir krietni par maz.
Kompānija, kurā es strādāju, jau atrodas elektrības brīvajā tirgū. Brīvība tur diezgan nosacīta. Bet esam palikuši pie Latvenergo pakalpojumiem.
Paldies. Noteikti palūkošos uz tām pašvaldībām, gan uz šķeldu, jo tur arī ir savi aspekti, kuri spēj ietekmēt cenu. Bet šoreiz paldies dievam tikai pašu latviešu dēl, bez diktāta no ārpuses.
Starpcitu jāsāk ar radiatioru nomaiņu (ja ir vecie) un siltuma skaitītāju ievietošanu katrā dzīvoklī ar regulāciju, lai maksātu par patērēto, kā viena daļa jau to dara. Pats dzīvoju īrētā dzivoklī, kur radiotars ir vienkārši truma ar smalkām "ribām". Truba ir karsta, bet virs -20 istaba auksta. Truba vienkārši nespēj piesildīt.
Latvijas Radio divus gadus atpakaļ bija labs raidījums tieši par šo tēmu. Tur var saklausīt atbildes uz lielāko daļu jautājumiem. mms://ier-w.latvijasradio.lv/pppy?20100118A090700100000
1. un? nopietni, ko mainītu tas, ka akcīzes nodokli sāktu maksāt no 2014.gada? decembris būtu bijis siltāks? tak rēķini būtu tāpat uz pusi lielāki nekā pērn.
2. siltināšana nav izdevīga 4-8 dzīvokļu mājām tāpēc, ka tur ir par maz maksātāju. bet tam ir domāts valsts un pašvaldību atbalsts.
3. kā jau minēju - valsts un pašvaldības spēkos ir radīt gan finanšu instrumentus, kas veicinātu siltināšanu - valsts vai pašvaldības garantēts finansējums, nodokļu atlaides tiem kas ir nosiltinājuši etc. nebūs tā, ka cilvēki aiz neko darīt nolems siltināt māju, ir vajadzīgs gan burkāns, gan pātaga.
4. ko vēl vajag? naudu taču iedod. ES deputātiem personīgi ir jāpārliecina penzonāri, ka siltināt ilgtermiņā ir izdevīgi?
es, ja kas, atbalstu 21% PVN apkurē izmantojamai gāzei un maksimālu akcīzi tiem, kuru ēkas nav siltinātas ;)
skarbā realitāte ir tā, ka pie esošajām siltumvadu sistēmām ir pagrūti uztaisīt normālu patērētā siltuma nolasīšanas sistēmu. normāli būtu viens siltuma ievades punkts uz kura ir skaitītājs, kas mēra ieplūstošā un izplūstošā ūdens temperatūru un daudzumu, aprēķinot patēriņu. diemžēl skaitītāji maksā padārgi lai tos uzliktu uz katras no caurulēm, kas parastā trīsistabu dzīvoklī ir vismaz 4.
ir kaut kādi alokatori, bet tie neskaita patēriņu, bet kaut kādas nosacītās vienības, ko pārrēķina patēriņā, bet par šo man sajēga maza.
viena radiatoru nomaiņa arī neko daudz nedos. tad ir jāmaina logi, jāsakārto ventilācijas sistēma un galu galā - vislielākie zudumi esot - trepju telpas, bēniņi un pagrabi. bet jā, radiatori jāmaina kaut vai paša komfortam.
1. Es saprotu tavu nostāju, bet ne visi spējīgi nomaksāt rēķinus. Pie pensijas 100 Ls un dzīvokļa rēķina 100 Ls nekas īpaši vairs nepaliek. Cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem, katrs ietaupītais Ls, konvertējās pārtikā.
2. Siltināšanas izdevīgums katrā mājā jāskaita atsevišķi. Iespējams, ka dažas mājas nav jāsiltina, bet tikai jānomaina logi. Vai arī citādāk.
3. Valsts un pašvaldības zināja par situāciju pirms iestāšanas ES un kauns, ka līdz šim brīdim nav spējusi neko radīt.
4. To ir par maz. :) Māju siltināšanas ir nepieciešami 7 miljardi lati no iedzīvotājiem un 3 miljardi no ES. Pagaidām tika pāris simts miljoni no ES. Tas ir par maz, lai varētu rīkoties ātri. Ar šādiem finansēšanas tempiem, projekts aizņems 15 gadus, kurus visu laiku kāds pārmaksās.
Paldies tev, par 21% PVN apkurei. :) Manai mājai parādi no tā pieaugs vēl ātrāk un pie siltināšanas netikšu vispār.
Normunds precīzi piezīmēja, ka tādu individuālo skaitītāju ierīkot nesanāks, ja nav mainīta visa apkure. Alokātori ir dārgs prieks, kurš drīzāk nenesīs nepieciešamus rezultātus. Vismaz prakse to parāda. Tikai sistēmas atjaunošana un siltināšana.
Piekrītu abiem. Logi ir jaunie par laimi. :D
nu jā, tas jau skaidrs, ka brīvība ir tikai uz papīra un pagaidām arī neviens lielāks spēlētājs neinteresējas par LV tirgu, kaut gan domāju ka arī tas cenu nesamazinātu.
Galvenās ir divas problēmas- siltuma neefektivitāte
un mazās algas. Ja šie jautājumi būtu sakārtoti, tad rēķini nešokētu.
Ar siltumefektivitāti
arī vēl nav atbildēti visi jautājumi- diez vai visi apzinās, ka 5 gadus pēc
renovācijas pabeigšanas nāk vēl viena pārbaude, un ja tā konstatē,
siltumefektivitāte ir zem normas, tad ir jāatmaksā no ES subsidētā summa. Šeit
mani uztrauc nevis pārbaude, bet mūsu pašu siltinātāju darba kvalitāte un kā tā
māja izskatīsies pēc 5 gadiem. Būvfirma visdrīzāk tāda neeksistēs un nebūs no
kā prasīt atbildību. Otra lieta, kura netiek skaļi paziņota- pēc 10-15 gadiem
ir jāveic atkārtota ārējās fasādes remonts. Rēķinot BC tik rēķināti tikai
izdevumi par kredītu un ieguvumi no siltumrēķina samazināšanu, bet šādi it kā
saistītie izdevumi neparādās. Iespējams, ka ir vēl kādi.
Lai nu kā situmefektivtātes
palielināšana ir vienīgais redzamais solis, tikai tas jādara pareizi.
Nav tā, ka vecos
radiatoros nevar uzstādīt siltuma mērītājus un regulētājus. Manā mājā tas ir
izdarīts, bija nepieciešama veco krānu nomaiņa katrā radiatorā un
siltumskaitītāju uzstādīšana. Siltumskaitītājs uz 5gadiem, katram radiatoram
izmaksā aptuveni 1ls/mēnesī+ samaksa par krāna nomaiņu (jādara pilnīgi visai
mājai/visiem radiātoriem). Toties ir iespēja griezt nost un nepatērēt siltumu.
Zinu arī gadījumu, kad māja vienojās par siltināšanu, bet pirms banka iedeva kredītu viena persona tiesā pārsūdzēja LIAA lēmumu, kā rezultātā banka atteica kredītu līdz galējam
tiesas spriedumam. 2 tiesas instancēs ir panākts pozitīvs lēmums, bet persona
nesamierinās un ir pārsūdzējusi 3šo reizi. Kā rezultātā renovācija ir
apstādināta uz 2 gadiem, līguma termiņš ar LIAA ir pagājis un drīz arī beigsies
ES nauda. Lūk tā iet, ja gadās sastapt garīgi nelīdzsvarotu personu.
Liels paldies, ka padalījies savā pieredzē. Ļoti noderīgi.
Ierakstīt komentāru