Eiro Nē! Izmisīgs sauciens pēc neatkarības. Bet novēlots.

Vēl šī gada pirmajā pusē biju kaislīgs lata aizstāvis, kurš ar savām emocijām pildīja Twitter ziņu lentu. Tas viss notika līdz brīdim, kad kāds sakarīgs sociālā tīkla lietotājs, ieteica pamācīties ekonomikas pamatus. Klausīju viņa vārdos un sāku pētī politekonomiskos modeļus (tieši politekonomiskos, jo ekonomika cieši saistīta ar politiskiem lēmumiem). Tas, ko es uzzināju lika izjusta spēcīgu depresiju. Latvija šobrīd atrodas pilnīgā atkarībā no ārvalstīm un nav neviens politisks spēks, kurš spētu to mainīt.

Ieraugot uz laternas staba skrejlapu ar aicinājumu pretoties eiro ieviešanai, mani pārņēma pamatīgs niknums. Kādēļ? Aplūkosim aicinājumu detalizētāki. Anonīmo Antiglobālistu biedrību kopums apgalvo, ka ieviešot eiro Latvijā pieaugs inflācija un līdz ar to dzīves dārdzība. Tiešām, šobrīd Latvijā ir zema inflācija, bet tā nav saistīta ar latu, bet gan ar to, ka ekonomika atrodas recesijā. Lielāks inflācijas līmenis Igaunijā norāda uz to, ka kaimiņu ekonomika atveseļojas ātrāk un arī algu pieaugums ir straujāks nekā Latvijā, līdz ar to inflācijas ietekme nav tik liela. 

Biedrība apgalvo, ka eiro atvieglos Latvijas bagātību (dabas resursu) izvešanu no valsts. Hmm?! Biedrība laikam nesaprot, ka Latvija maina savas bagātības pret sadzīvē nepieciešamām lietām – apģērbu, pārtikas produktiem, sadzīves tehniku, iekārtām un daudzām citām precēm, kuras Latvija neražo. Eiro nav pie vaina, ka mēs nespējam saražot visu nepieciešamo paši. Tieši tāpēc esam spiesti mainīt to kas ir, pret to kas mums ir vajadzīgs. 

Biedrība piedāvā devalvēt latu. Pilnīgi smiekli nāk. Skatāmies biedrības pirmo argumentu – eiro ieviešana sadārdzinās dzīvi. Bet devalvācija tieši tāpat sadārdzinās visas importa preces – degvielu, cukuru, sāli, eļļu, gaļu, apģērbus, sadzīves tehniku un visu pārējo, ko neražojam paši. Devalvācija samazinās mūsu algas un pensijas. Pie tam valūtas devalvāciju krietni grūtāk kontrolēt un viņa nebūs maza (nemazāk par 20%). Ziniet, kas būs pirms devalvācijas? Cilvēki stāvēs rindās pie bankām, ņems nost naudu un mēģinās nopirkt visas importa preces, kuras vēl nav paspējušas pārcenot vai arī mainīs latus pret eiro. 

Eiro uzpūta nekustamā īpašuma burbuli? Piedodiet, tā bija valsts pārvalde un Latvijas Banka, kuras nespēja regulēt burbuļa augšanu. Paši Latvijas iedzīvotāji nebija pret ņemt kredītus.

Biedrība apgalvo, ka mums būs jāmaksā par svešiem kredītiem. Jā, tas tiesa. Bet tas nenotiks dēļ eiro ieviešanas. Tas notiks dēļ tā, ka esam piekrituši Rietumu pasaules spēles noteikumiem, pateicoties, kuriem esam ieguvuši neatkarību. Iestāšanās Vispasaules tirdzniecības organizācijā, Eiropas Savienībā, Starptautiskā valūtas fondā, Pasaules Bankā, Lisabonas līguma parakstīšana – tas viss tika darīts apmaiņa pret neatkarību ar nosacījumiem. Protams, ka mēs varētu atteikties no tiem visiem, bet tad mēs būtu līdzīgi Baltkrievijai. Un jautājums, vai mēs būtu gatavi iet šo ceļu? 

Lai arī, kā man nepatiktu pāriešana uz eiro, tomēr tā ir mazāka sāpe, nekā mokas ar latu. Jebkurā gadījumā, Latvijas elite šo lēmumu ir pieņēmusi un jaunā valūta tiks ieviesta 2014. gadā. Mums atliek vien pārdomāt to, kā labāk sagatavoties šim notikumam un darboties nākotnes labā, jau tagad. 

Biedrības rīcība man arī ir saprotama. Tas ir kā kliedziens ar pieprasījumu saglabāt latvisku identitāti un neatkarību. Bet šis kliedziens ir novēlots. Viss jau notika un ar mūsu pašu svētību. Jā, jā. Neviens cits, izņemot mūs nav ievēlējis Latvijas parlamentu, tāpēc visi esam līdzatbildīgi notiekošajā.

Iesaku izlasīt.

P.S. Papildus skaidrojums par lata emisiju (drukāšanu) no Latvijas Bankas

Un tagad par tautsaimniecības sildīšanu un naudas drukāšanuJa Latvijas valdība straujas izaugsmes gados neveidoja uzkrājumus un tai nav uzkrājumu, lai stimulētu tautsaimniecību, vai centrālajai bankai vajadzētu vienkārši drukāt naudu – laist apgrozībā ar ārvalstu rezervēm nesegtus latus? Uzreiz jāsaka, ka valdībai jādara savs darbs – atrodot līdzekļus ekonomikas aktivitātes, eksporta veicināšanai, piemēram, maksimāli un racionāli izmantojot Latvijas mērogam lielos ES fondu līdzekļus, bet centrālajai bankai jānodrošina stabils valūtas kurss. Pretējā gadījumā tas nozīmētu pārlikt problēmas no slimās galvas uz veselo, nepanākot vēlamo rezultātu.
Kādēļ? Pēc jebkuras ar IKP pieaugumu nepamatotas naudas piedrukāšanas nav ilgi jāgaida uz inflāciju, jo naudas drukāšana rada bezvērtīgu naudu. Tādai naudai neuzticas, to neuzkrāj, tērē un tas izsauc inflācijas kāpumu, nevis ekonomiskās aktivitātes pieaugumu. Tiek faktiski apkrāpti visi tie, kas uzticējušies naudas vērtībai. Praksē pārbaudīta izpratne, ka šādi ekonomiku nevar stimulēt, pasaulē sāka veidoties jau pasen – pagājušā gadsimta 70.-80. gados daudzas industriālās valstis atcēla iespējas finansēt valdības deficītu ar naudas drukāšanu.
Ņemot vērā Latvijas tautsaimniecības lielo atkarību no importa, papildu naudas emisija – pat īstermiņā – izsauktu ne tik daudz vietējās uzņēmējdarbības uzplaukumu, bet gan importa pieaugumu. Tādējādi tiktu stimulēti ārvalstu, ne vietējie ražotāji, bet no valsts aizplūstu valūtas rezerves. Pretēji importa veicināšanai Latvijas tautsaimniecībai ir nepieciešams pārorientēties no būvniecības, tirdzniecības un nekustamo īpašumu attīstības uz eksportējošām nozarēm. Tas valstij ienestu papildus valūtas ienākumus un tautsaimniecībā uzlabotos gan aktivitāte, gan tajā nonāktu papildus naudas masa – jo daļa no eksporta iegūtās valūtas Latvijā tiek pārvērsti latos – tādos latos, kas segti ar saražotu vērtību! Tā nav vis piedrukāta, bet gan nopelnīta, tautsaimniecības apjomam atbilstoša nauda, un tā nerada minētās nevēlamās sekas.
Nobeigumā vēl jāpiebilst – Latvijas un citu mazu, no eksporta un importa atkarīgu valstu gadījumā nesegtas naudas emisija jeb piedrukāšana nozīmētu arī to, ka nacionālā valūta vairs nebūtu segta ar ārvalstu valūtas rezervēm, kas nekādi neveicinātu uzticību šai naudai un valstij.