Pirms piemiņas zīmes atklāšanas Jelgavas Kultūras namā notika Noras Bumbieres fonda rīkotais jauno vokālistu konkursa fināls. Mazie dziedātāji mēģināja iekarot profesionālo žūrija, kura sastāvēja no Noras tuvākiem cilvēkiem.
Konkursanti pirms rezultātu paziņošanas.
Žūrija apsveic uzvarētājus.
Nora Bumbieres dzīves gaitas nav bijušas rozēm kaisītas un lielā mērā atgādina latviešu sieviešu likteni, kurš mijās starp nelaimi, laimi, mīlestību un sāpēm. Lai arī Noras mūžs nav bijis garš, tomēr piedzīvot tai nācās ļoti daudz.
Man Nora Bumbiere paliks vienmēr, kā latviskā gara nesēja caur padomju laikiem un tās balss vienmēr atgādina bērnību.
Neskatoties uz tu, ka Nora ir viena no izcilākām Latvijas dziedātājām, naudu piemiņas zīmei pa kripatiņai bija jālasa no cilvēkiem. Valsts atkal negribēja vai nevarēja pielikt savu pirkstu, lai iemūžināto to, kas latviešiem bija svarīgs PSRS laikos.
Starp svinīgām runām no pūļa izlīda jauns cilvēks (fotogrāfijās viņa nav) manāmā skurbumā un nolika ziedus pirmais. Par laimi viņš bija tik ātrs, ka neviens nepaspēja viņu apturēt. Par laimi viņš bija arī mierīgs, lai nesavārītu podus.
Nora bija jelgavniece, tāpēc daudziem atnākušiem viņa bija pazīstama. Tāpēc piemiņas brīdis bija ļoti aizkustinošs. Man arī kļuva zināms viens mazs noslēpums no mana paša vecāku vēstures. Bet lai tas paliek noslēpums.
Pēc oficiālas daļas beigām prasījās turpinājums ar Noras dziesmām, bet tā nenotika. Tāpēc iesaku Jums paveldzēties viņas dziesmās šeit.
Līdz šim par Noru Bumbieri zināju tikai to, ka viņa kaut kad šo to ir uzdziedājusi... Nezināju, ka viņai bijusi saistība ar Jelgavu! :)
Viņai bija bagāta ar notikumiem dzīve un Jelgavā arī gāja diezgan vētraini.
Ko tur uzrakstīji ???
Bildē tu esi losis pilnīgs !!!
Ierakstīt komentāru