Ozolnieku vecāki tēlo nevainīgos un nogāž atbildību uz citu pleciem

Vakardienas Ozolnieku vecāku sapulce par vardarbības pret skolēnu lika saprast, ka nekas šajā dzīve nav mainījies. Vecāki gāž visu atbildību uz skolas pleciem, aizmirstot par savu. Uzjautrina piedāvājums, nodrošināt policista pastāvīgu klātbūtni skolā. Uzjautrina tas viss tāpēc, ka šīs nav ne pirmais, ne pēdējais tāds notikums. Bērni kāvās vienmēr. Tā ir tāda nepieciešamība, kura pastāv sabiedrībā. 

Pieaugušie nespēj izaudzināt savus bērnus un tad, kad problēma ir samilzusi, cenšas tās risināšanu novelt uz skolas un policijas pleciem. Cienījamies, vecāki, kā Jūs domājat, ar kādām metodēm skolotājiem un policistiem būtu jāpārmāca Jūsu bērni? Un vēlaties, lai policists ar steku nomierina bērnus?

Kāpēc pieaugušajiem tā gribās iekaustīt mazos? Iespējams, ka paši bērnībā tika pazemoti un tagad cenšas atspēlēties. Bērnībā tika pazemoti, tad darbā priekšnieks pazemo un atnākot mājās visu savu pazemojumu var izgāzt uz bērna. Lai kļūtu vieglāk. Bērnam nekas cits neatliek, kā iet un savu sāpi izgāzt uz citiem. Bet tas it tikai viens motīvs. Ir arī daudzi citi, kuri noved pie vardarbības. Savu pārdzīvotu un neizdziedētu sāpi, bērni nes tālāk un nodod Jūsu mazbērniem, bet tie savukārt - mazmazbērniem. Un tā turpinās no gadsimta uz gadsimtu. Un Ozolnieku vecāki neatšķiras no visiem pārējiem.

Man gribētos pajautāt vecākiem, vai policistiem būtu nepieciešams strikti attiekties arī pret zemāk redzamu kautiņu? Cik tālu policijai ir tiesības iejaukties bērnu dzīvē, lai Jūs justos drošībā?
Tiem vecākiem, kuri man pārmetīs, ka viņu bērni ir labi audzināti un nekaujas, varu ieteikt izglītot mājās, jo arī privātskolās kaujās. Atkal tiem, kas uzskata, ka ja Jūs bērns spēj kādu piekaut, ļaus viņam dzīvē iegūt kādu veidu, iesaku aiziet pie psihiatra. Jums ir pamatīgas problēmas.