Šovakar apskatoties uz debesīm likās, ka pasaules gals ir pienācis klāt. Dīvainas formas mākoņi zibeņojot un dārdot strauji tuvojās man. Izjutu ārkārtīgu netaisnību pret sevi, jo jau otro reizi dienas laikā mani panāk lietus, kad es to nemaz negaidīju.
Meklējumu patvērumu degvielas uzpildes stacijā, lai pēdējo reizi izbaudītu lattē ar super dārgo biezpienmaizīti.
Tādu, kā es degvielas stacijā bija daudz un kļuva aizvien vairāk ar lietus sākšanos. Dažs labs velobraucējs naivi cerēja nokļūt uz mājām sausā.
Kaut kas jānozibsnījas un pazuda elektrība. Gals klāt.
Bet pēc desmit minūtēm debesis noskaidrojās un lietu beidzās. Jutos muļķīgi. Vismaz mani mierināja doma par naudu maciņā, jo lattē un biezpienmaizīti nenopirku. Radās gaišās domas par kvasa iegādi un debesis izkrāsojās košās krāsās. Redz kā dzīvē notiek starp beigām un jaunā sākumu ir pavisam neilgs laika brīdis. Vajag tikai nedaudz pagaidīt.
Ierakstīt komentāru