Noteikti viens no nozīmīgākiem pasākumiem Jelgavas pilsētas svētkos bija tautas deju lielkoncerts. Īpašs viņš bija tāpēc, ka tajā piedalījās gandrīz tūkstotis dejotāju, kuri tika brīvībā uz lielā laukuma, no kultūras nama nelielas skatuves. Līdz ar to, deju kolektīvu virsvadītājam Rolandam Juraševskim bija dota radoša brīvība, kura radīja patiesi krāšņu pasākumu.
Lielkoncertu ieradās vērot vismaz 1500 cilvēku un
Zemgales Olimpiskā centra tribīnes bija aizpildītas. ZOC darbinieki pat bija
spiesti likt papildus krēslus tribīnes augšgalā.
Vērojot pasākumu nepameta sajūta, ka atrodos
Dziesmu un deju svētkos. Žēl, ka tikai dziedātāju nebija. Cerams, ka nākošgad
Jelgavā varēs notikt savi mini Dziesmu un Deju svētki.
Mans personīgs viedoklis ir tāds, ka Dziesmu un
deju svētkiem ir ārkārtīgi liela nozīme latviešu kultūras saglabāšanā (bet varbūt dubstep). Tieši dziesmu
un deju kolektīvi kopš 19. gada saglabā nacionālās vērtības un nodod tās jaunām
paaudzēm.
Ja Jelgava turpinās šo lielkoncertu tradīcija, tad
tā būs lieliska iespēja novada kolektīviem gatavoties Vislatvijas svētkiem, bet
iedzīvotājiem būs pieejamāk vērot nacionālo bagātību, jo ne visi var tikt uz Rīgu,
lai pārdzīvotu aizraujošo kultūras notikumu.
Aizmirsu piebilst, ka lielkoncerts saucās „Mīlestības
vēstules Jelgavai”. Aizmirsu piebilst, ka man, kā Interneta aktīvām lietotājam,
nosaukums asociējās ar meslu vēstulēm, kuras pie pārsūtīšanas tālāk, sola bagātību
un mūžīgu mīlestību. Par pašu mīlestību pret pilsētu es jau rakstīju agrāk, ka
arī nepamet līdzība ar filmu par galvaspilsētu. Jūs protams varat domāt savādāk.
Ierakstīt komentāru