Uzreiz pēc svētku gājiena VII Latvijas izglītības iestāžu pūtēju orķestru kolektīvi Hercoga Jēkaba laukumā izrādīja savas defilē programmas. Varētu padomāt, ka tas ir garlaicīgs pasākums. Bet tas nebūt nav tā. Ņemot vērā, ka orķestru dalībnieki ir skolnieki, tad bez klasiskiem gabaliem tika spēlēti arī modernie. Kad sāka skanēt LMFAO "Everyday I'm Shuffling", lielākā daļa skatītāju sāka kustēties līdzās.
Lasītākie raksti
-
Šodien Jelgavas dome ar balsu vairākumu nodeva Iekšlietu ministrijas rīcībā bijušā cietuma teritoriju Garozas ielā. Iekšlietu ministrija š...
-
Auce ir neliela simpātiska Zemgales pilsēta Lietuvas pierobežā ar raibu un bagātīgu vēsturi.
-
Zemes īpašnieki novākuši četrus apgaismojuma stabus tā nekad netapušajam RAF stadionam Jelgavā.
-
Pirmdienas vakarā intensīvie nokrišņi appludināja vairākas Jelgavas pilsētas ielas, radot pārvietošanas grūtības autovadītājiem un gājējie...
-
Nelielus Limbažus ar gandrīz 7000 iedzīvotājiem izskriet vienā stundā ir grūti. Divstāvu pilsētas centrs prasās pēc garākas izpētes, tāpēc ...
Kopējais lapas skatījumu skaits
This work is licensed under a Creative Commons Attribution-NonCommercial-ShareAlike 4.0 International License.
Sudrabskaņa iz Siguldas paši labākie ( tie, kuri rūtainajās vestītēs, tās, kuras sarkanajās cepurītēs, zābaciņos un rūtainajos svārciņos) . Mazs info : Sudrabskaņa ir pūtēju orķestru defile pionieri Latvijā. Siguldieši ir pirmie, kas aizsāka šādu muzicēšanas veidu un tas notika 1997. gadā un kādu laiku bija vienīgie Latvijā, kas šādi muzicēja. Tikai ar 2004./ 2005. gadu soļot sāka arī citi orķestri. Ilggadēja horeogrāfe Sudrabskaņai bija baletmeistare Inese Čača (viņa arī militārajiem orķestriem horeogrāfe), pašreizējā horeogrāfe Guna Mangusa. P.O. Sudrabskaņas diriģenti Andris Muižnieks(viņš arī orķestra dibinātājs 1973. gadā) un Elmārs Rudzītis .
Interesanti fakti. Paldies.
Vēl viens fakts. Sudrabskaņa visus šos gadus soļojot pārsvarā spēlē latviešu mūziku, tas ir, R. Paula mūziku no teātra izrādēm, kino filmām un tautas dziesmas. Šogad izņēmums, jo pielikām klāt ārzemju skaņdarbu. Šogad soļojam R. Paula "Zilais karbunkulis", R. Paula "Rasa" un Quinsy Jones "Soul bossa nova". Vienīgi žēl, ka Latvijā daudziem pūtēju mūzika šķiet garlaicīga. Jāsaka godīgi, Latvijā lielāka interese tiek izrādīta par tautiskajām dejām un koriem, orķestri ir 3. vietā. Ārvalstīs ir tieši pretēji - 1. vietā orķestri, 2. vietā kori un 3. tautiskās dejas. Jauki un patīkami ir spēlēt Latvijā savai publikai, bet daudz interesantāk ir uzstāties ārvalstīs, jo tur cilvēku interese par orķestriem ir krietni lielāka. Cilvēki uz koncertiem ierodas krietni lielākā skaitā un viņi klausās ar milzīgu interesi. Vācijā pat pēc vienas defile programmas nosoļošanas var nonākt vietējā avīzē 1. lapaspusē . Tās ir tādas manas personīgās pārdomas :)
Ierakstīt komentāru