netici tam, ko redzi TV jeb manipulācija ar valsts parādu

Raksts tiek pārpublicēts no www.onkulis.com Raksta oriģināls šeit.
Nespēju atturēties no Mika raksta tālākās pārpublicēšanas, jo melu kaudze, kas nāk no mēdījiem aug un līdz ar to pats esmu atteicies no ziņu skatīšanas vispār. Ok, tagad pats raksts.

LTV sižets stāsta par publiskajā telpā izskanējušu informāciju, ka Latvijas valsts parāds pārsniedz 5 miljardus latu. Manipulācija ar valsts parādu.

Lai ilustrētu valsts parāda izmaiņas TV skatītājiem tiek parādīta stabiņu diagramma:


Domāju, ka kļūdas šajā diagrammā varētu saskatīt pat 5. klases skolnieks.

kļūdas

Galvenās kļūdas:

• skaitliskajām vērtībām un stabiņu augstumiem, nav gandrīz nekādas sasaistes


• salīdzinot katrus divus stabiņus redzams, ka vienāds naudas daudzums tiek apzīmēts ar atšķirīgu y ass vērtību


• februāra stabiņš ir augstāks par maija stabiņu, lai gan skaitļi apgalvo pretējo


• vizuāli redzamā tendence ir maldinoša

Neskatoties uz skaitļiem, šis LTV ziņu dienesta veidotais grafiks man rāda, ka valsts parāds aprīlī ir krities un maijā sasniedzis februāra līmeni. Palūkojamies uz skaitļiem un redzam, ka ir noticis neiespējamais un 4,495>4,892. Lai pierādītu manipulāciju, tiek radīta jauna manipulācija?
Man šķiet, ka ar šo zaļo grafiku, kāds ir vēlējies parādīt, ka parāds krīt uz leju tik pat strauji, cik pirms tam, tas ir pieaudzis – vizuāli tā arī izskatās (lai arī tas ir ļoti tālu no patiesības).
Uz ātru roku izveidoju jaunu grafiku ar šiem pašiem datiem, lai salīdzinātu, cik smagi ir kļūdījies LTV ziņu dienests.
Šis ir Google Docs standarta piedāvātais skats, kurā y ass sākas no 4,3 miljardiem:



Kā redzams, uz gada pirmo mēnešu pieauguma fona valsts parāda kritums aprīlī un maijā ir diezgan niecīgs. Stabiņu diagrammā daudz ko nosaka y ass diapazons. Šajā gadījumā visas valsts parāda izmaiņas vizuāli izskatās ļoti būtiskas.
Sākot y asi no brīvi izvēlēta punkta, var vizuāli radīt ilūziju, ka parāds divkāršojas, lai gan patiesībā pieaug tikai par, piemēram, 10%
Iespējams, klasiskāka pieeja būtu y asi sākt no nulles:



Pēc šīs pieejas skatoties marts, aprīlis un maijs izskatās ļoti līdzīgi un rodas sajūta, ka ar valsts parādu šajos mēnešos “nekas nenotiek.” Atkarībā no vēlamās sajūtas izvēlamies “pareizo” grafika veidu un viss notiek.

Secinājumi

Uz dažām sekundēm TV ekrānā parādītam grafikam tikai retais paspēj aplūkot skaitliskās vērtības. Zināms, ka vizuālo informāciju cilvēki uztver daudz labāk tāpēc ar neprecīzu grafiku ir iespējams iebarot neprecīzu sajūtu par, piemēram, valsts ekonomiku. Nākamreiz būsim uzmanīgāki?