Par Lindas Mūrnieces pārdomām, jeb alternatīvā sistēma par dienesta auto izmantošanu

Šodien izlasīju Lindas Mūrnieces pārdomas par mūsu sabiedrību. Nākas piekrist Lindai, ka komentāru kultūra Latvijā ir ārkārtīgi zema. Bet par to jau nav jāuztraucas, jo lielākā daļa no apzinātas sabiedrības nelasa un neraksta komentārus portālos. Tie vai nu runā par to virtuvēs, bāros un pirtīs, vai nu jau sen atmetuši roku un nepievērš tam uzmanību vispār. No citas puses ir jāņem vērā, ka mēs dzīvojam brīvā valstī un iespēja izteikties dota visiem vienāda.
Ja jau cilvēki izsakās, tad jau viņiem ir kāds pamats. Šeit mēs atkal atgriežamies pie jautājuma par dienesta auto izmantošanu privātām vajadzībām. 2009. gada 9. decembrī portālā Apollo.lv mēs varējām izlasīt sekojošu Lindas paziņojumu - Mūrniece ierobežos IeM dienesta transportlīdzekļu izmantošanu. Likās jau, ka ļoti saprātīgs un apdomāts lēmums. Rezultātā mēs nonākam līdz brīdim, kad 2010. gada 25. janvāri portālā Diena.lv mēs lasām sekojošo Lindas izteicienu - Mūrniece: būtu muļķīgi pabraukt garām skolai. Linda, bet kur tad kāda loģika starp izteicieniem un darbiem?
Likums skaidri nosaka, ka valsts transportu nedrīkst izmantot personīgām vajadzībām. Tad kas ir devis atļauju valsts ierēdnim pārkāpt likumu? Neviens, it īpašu iekšlietu ministram, kuram jāievēro likums par piemēru citiem. Gribās jau piebilst, ka jaunais nodoklis par dienesta izmantošanu personīgām vajadzībām arī neļauj izmantot dienesta auto personīgām vajadzībām.
No savas puses uzreiz varu piedāvāt variantu, ka būtu jāveido apmaksas sistēma par dienesta auto izmantošanu personīgām vajadzībām:

1. Tiek noteikta amortizācijas maksa par katru nobraukto kilometru uz vienu gadu (saskaita kopā visus izdevumus, kas saistīti ar auto remontu, tehnisko apkopi, ceļa nodokli, apdrošināšanu, mazgāšanu, riepu iegādi un montāžu utt. un dalām ar nobraukto kilometru daudzumu par iepriekšējo gadu). Pie 20 000 km gadā šī maksa var sastādīt no 0,03 līdz 0,05 Ls par vienu kilometru.
2. Tiek veikta uzskaite par kilometriem (maršruta lapa), kas tiek nobraukti personīgās vajadzībās.
3. Reizi mēnesi aprēķinam amortizācijas maksu par nobrauktiem kilometriem un degvielas izdevumiem un atņemam tos no algas.
4. Jaunais nodoklis ir jāatceļ, jo ja ierēdnis maksā par mašīnas izdevumiem viņš negūst labumu, bet gan cieš zaudējumus.
5. Ja kāds tiek pieķerts jaunas sistēmas krāpšanā, tad viņš atmaksā konstatētos zaudējumus un tiek atlaist no darba par likumu neievērošanu.

Protams, pie šīs sistēmas ir jāizlemj, kā tiek aprēķināti sociālie un iedzīvotāju ienākumu nodokļi, uzņēmuma pamatlīdzekļu amortizācija aprēķini un vēl dažas specifiskas lietas, bet tas ir tāds sīkums, kur vajag tikai speciālistu konsultācija (Latvijā tādi ir) un viss viegli atrisināsies.
Sistēmas plus ir tāds, ka iegūtais labums ir apmaksāts un nevienam nav iebildumu. Tādu pašu sistēmu var ieviest arī privātos uzņēmumos. Rezultāta mēs gūst lielāku degvielas patēriņu, autoservisu darbu, auto tirdzniecību, kas rezultātā nesīs ienākumus nodokļu veidā.
Ok, nodokļu trūkst, varam jau vēl uzlikt tā saukto jauno nodokli, bet tā maksimālai likmei ir jābūt 20 Ls apmērā.