Dodoties ceļojumā daudzi apzināti sagatavo savu maršrutu un vietas, kuras gribās apmeklēt. Es biju pietiekami tizls, lai nesagatavotos vispār. Nonākot karaļvalstī apzinājos, ka kaut kur taču ir jāiet. Prātā nāca visādas atmiņas no bērnībā lasītām grāmatām. Pirmais, kas ienāca prātā – Šerloks Holms un Beiker strīta.
Wikipedia rakstīts, ka šī ir ļoti dzīvīga iela ar komerciālu raksturu. Realitātē izrādījās negaidīti klusa iela ar vienkāršām dzīvojamām mājām. Tikai vienkāršums Londonā spēcīgi atšķiras no Hrusčova laikmeta minimālisma manā dzimtā pilsētā. Mājas neizskatās smagnējas un drūmas. Īpaši uzmanību piesaista ēku ieejas durvis. Par tām var sarakstīt atsevišķu grāmatu.
Liekas, ka durvis visur vienādas. Tomēr katrai ir kaut kādas savas dizaina nianses, kuras lieliski papildinās ar zaļiem apstādījumiem vai puķēm.
Beiker strīta ir diezgan gara, tāpēc izmantoju autobusu, lai nokļūtu ielas otrā galā, kur atrodas izdomāta adrese, kur dzīvoja izdomāts detektīvs. Ceļā ieraudzīju loti interesantu dzīvojamo māju.
Ceļā līdz mērķim atradu Pazaudēto mantu biroju (Lost Property Office). Birojs tika atklāts 1933. gadā un pastāvēšanas laikā uz to tika nogādātas 15 milj. nozaudētas mantas. Cik jauki, ka cilvēki spēj svešu mantu nepiesavināties, bet mēģināt atdot atpakaļ īpašniekam bez atlīdzības pieprasījuma.
Dažus eksponātus var vērot skatlogā. Varbūt starp tiem atradīsies Jūsu.
Tuvojoties Šerloka Holmsa muzejam, viņa tēls parādās aizvien biežāk.
Lūk, arī Beiker strīta 221b. Patiesībā mājas numurs ir 239, bet ņemot vērā neskaitāmas vēstules, kuras tika adresētas Šerlokam, mājā tomēr saņēma nepieciešamo numuru
Ieraugot Šerloka „māju” uzreiz kļuva skaidrs, ka tas nav īsta. Paskatieties uz logu formām un atcerieties, kādas tās bija filmā, kuru skatījāmies bērnībā. Atšķirība ir uzreiz pamanāma.
Ieraugot rindu uz muzeju, kuru apkalpoja misis Hadsone, atkrita vēlēšanās doties vērot izdomāto dzīvokli un pilnīgi bez nekādas rindas devos iekšā blakus esošā veikalā, kurā var sapirkties suvenīrus ar slavenā detektīva attēliem. Šeit var iegādāties milzīgu daudzumu dažādu priekšmetu, bet arī būs jāstāv rindā, jo detektīva fanu pūļi nemazinās arī mūsdienās.
Apmierinot savu interesi par detektīvu devos tālāk. Blakus Holmsa mājai atrodas Madam Tiso muzejs, Bītlu un rok mūzikas veikali. Es tos droši ignorēju un devos aplūkot Apple store. Tieši dienu iepriekš tirdzniecībā nonāca iPhone 5 un man gribējās redzēt cik traki ir ābolu ierīču fani. Biju ļoti sarūgtināts, jo neredzēju milzīgas rindas un uz ielas rindā guļošus hipsterus. Veikals bija pilns ar ļaudīm un man ienāca prātā asociācija ar fermu. Cilvēki stāv apkārt galdiem ar noliektām galvām. Ļoti līdzīgi sivēntiņiem ap sili. Bet izmetu no galvas šis domas un dodos tālāk uz Soho.
Nākamreiz, kad brauc uz Londonu, aizej uz OLD VIC THEATRE.
Mana viena no lielākajām vēlmēm bija redzēt Richard III, ko spēlēja K.Spacey, kurš ir arī teātra mākslinieciskais direktors. Diemžēl izskatās, ka šis gabals vairs nav repertuārā, taču tur varētu būt daudzas baudāmas lietas...
Ierakstīt komentāru