Katrs, kam ir izdevies ceļot, labi zina, ka viedoklis par valsti un tās iedzīvotājiem spēcīgi atšķiras no tā, ko redzi televizorā. Londona ir viena no pasaules galvaspilsētām, kuru pilnīgi noteikti ir vērts apmeklēt, kaut vienu reizi savā mūžā. Pasaules lielās pilsētas akumulē sevī tik daudz jauna un interesanta, ka prāts nespēj to aptvert. Latviešiem (pārsvarā) Londonas apmeklējums sākas ar lidojošo sabiedrisko transportu „Ryanair”. Līdz šim ir nācies lidot ar daudzām citām aviokompānijām, tāpēc lielu pārsteigumu izsauc princips – „sēdies, kur vēlies”. Varat ieņemt jebkuru brīvu vietu, jo tās nav noteiktas. Tie, kas nepaspēj apsēsties, paliek stāvot kājās. Pēc tam, kad īru stjuartes ar kājām sagrūž visu rokas bagāžu augšējā plauktā, viņas pievērš uzmanību kājās stāvošiem un atrod viņiem vietu. Jau šajā procesā sastapsieties ar nepieciešamību pārzināt angļu valodu, jo meitenes nekādi nevēlas iemācīties latviešu valodu (ironisks smaids).
Lidojums ir pailgs, tāpēc ņemiet līdz lasāmvielu, lai pakavētu laiku vai nu arī vairāk naudas, lai nodotos šopingam, kurš norit visa lidojuma laikā. Ieradīsities Stenstedas lidostā nakts vidū un dosieties nesaprotamā ceļojumā meklējot izeju no tās. Man stāstīja, ka lidosta ir maza (uzreiz prātā ienāca Berlīnes lidosta), bet nevarēju iedomāties, ka lidostai var būt savs metro. Izejot robežkontroli dosieties meklēt autobusu, kurš aizvedīs Jūs karalistes galvaspilsētu. Ceļš aizņems , kādas 40 minūtes un nakts tumsa neļaus Jums pilnībā izpētīt apkārtni. Pilsētas centrā izkāpsiet tieši vidū pamatīgi iereibušam tautas pūlim. Nebrīnieties, ja smuki un plāni saģērbta meitene gulēs, sēžot uz zemes, bet viņas draudzene blakus vems. Tā ir ikdiena. Jūs tikmēr gaidīsiet sarkano, divstāvīgu autobusu, kurš aizvedīs līdz izvēlētai naktsmītnei. No rīta es pamodos Londonas pieklājīgā rajonā, kurā savu bērnību pavadīju kinoaktieri Hju Grants. Rajons saucās Čīziks (Chiswick) un tajā dzīvo apmēram tik pat daudz cilvēku, kā Jelgavā.
Čīziks skaitījās priekšpilsēta līdz 1965. gadam, kad tika pievienots Londonai. Jau pirmajā rīta pastaigā, prāts uzsprāga no neredzētām lietām. Sākot ar mājām, ielu stabiem un gājēju pārējām.
Gājēju pārējas ir daudz un atzīmētas ar stabiem, nokrāsotiem ar baltām un melnām svītrām. Londonas autovadītāji ir tik pieklājīgi, ka Latvijas braukšanas kultūru var salīdzināt ar Krieviju. Londonā autovadītājs 100% apstāsies pirms gājēju pārējas, ja pat Jūs esat diezgan tālu līdz tam. Autovadītāji sagaidīs, kamēr Jūs pāriesiet ielu un neatsauksies uz Jūs mēģinājumiem palaist to pa priekšu.
Sēžos autobusā un dodos aplūkot lielo Londonu. Ceļā uzmanība pievēršas brīdinājuma zīmēm par fotoradariem, bedrīšu lāpīšanai un bomžiem. Viss, ka tik svarīgi latvietim.
Nepaliek nepamanīti takši un autobusi.
Pirms vērot pilsētu, noteikti jādodas iepirkt kādas mantiņas. Migranti ir iecienījuši „Primark” lielveikalus dēļ zemām cenām, lielas izvēles un normālas kvalitātes. Cenas ir tik zemas, ka pārņem sajūta, ka dzimtenē apģērbu tirgoņi tevi smagi krāpj. Pie tam visi. Bet no šīm pārdomām ātri vien tiec vaļā, jo Oksfordas ielas otrā pusē atrodas otrais lielākais lielveikals Apvienotā Karalistē – Selfridžs (Selfridges vai Selfridge & Co).
Ierakstīt komentāru