Pēc Jelgavas ugunsdzēsēju stacijas apmeklēšanas iepriekšēja gada pavasarī, mani nomāca rūgtas atziņas par puišu darba apstākļiem. Ja ar tehniku viņi ir apgādāti pietiekami, tad atpūtas telpas un pati stacija ir nožēlojamā stāvoklī. Biju cerējis, ka pie zemām algām puišiem ir vismaz normāli darba apstākļi, tad biju rūgti maldījies.
Guļam telpa atgādina noziedznieku barakas ar lāvām. Tādēļ mani nepārsteidz, ka pusgada laikā var mainīties trešdaļa no sastāva. Jaunpienākušie puiši strādā bez atļaujām lietot elpošanas maskas, jo kursi notiek tikai Rīgā un tikai dažas reizes gadā. Sviests? Realitāte.
Visi politiķu “veiksmes stāsti” izgaist sastopot realitāti. Kaut kas ar mūsu valsti nav kārtībā, ja mēs nespējam cienīt tos, kuri riskējot ar savām dzīvībām dodas glābt mūsu dzīvību un īpašumus. Smieklīgi izklausās, ka puiši remontē telpas, pateicoties privātiem un neoficiāliem ziedotājiem.
Es saprotu, ka ir problēmas ar budžetu un “gāzēt” mēs nevaram, bet nu prioritātes mums vajadzētu spēt salikt. Kādēļ mums palielināt militāro budžetu, ja savu sētu nespējam pasargāt?
Paši ugunsdzēsēji neies sūdzēties. Nav viņiem tas raksturs. Vai nu viņi paliek dienestā, vai vienkārši brauc uz citām zemēm. Apdomājāties, ļaudis, ko Jūs izvēlaties par saviem pārstāvjiem Saeima. Vai Jums ir svarīga integrācija starptautiskās organizācijās vai savās mājās? Paldies, vismaz tehnika puišiem ir normālā kārtībā. Bet arī ne visās apdzīvotās vietās. Pirms pērkam mašīnas deputātiem, labāk nopērkam normālu tehniku ugunsdzēsējiem. Deputāti var pabraukāt arī ar sabiedrisko transportu (face palm).
P.S. Protams, ka es atceros arī par citām svarīgām profesijām.
Jelgavas ugunsdzēsēji vēl arī uztur savu muzeju, kurā var noklausīties daudz stāstus par dažādām glābšanas operācijām.
Ierakstīt komentāru